Daugavpils 16. vidusskola Iedz ī votaju soci ā la strukt ū ra. Demogr ā fiska slodze. Oksana Misjuro Je ļ ena Osipova 11a2010. - презентация

1 Daugavpils 16. vidusskola Iedz ī votaju soci ā la strukt ū ra. Demogr ā fiska slodze. Oksana Misjuro Je ļ ena Osipova 11a2010

2 Iedz ī vot ā ji, apdz ī vojuma strukt ū ra, nodarbin ā t ī ba un bezdarbs Iedzīvotāju sociālo struktūru raksturo iedzīvotāju nodarbinātība. Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju skaita izmaiņas ir viens no svarīgākajiem sociālo struktūras attīstību raksturojošiem rādītājiem. Saldus rajonā uz 2001.gada 1.janvāri pēc CSP datiem iedzīvotāju skaits bija 38799, no tiem pilsētās (40,5% ), bet laukos – (59,5%). Aplūkojot iedzīvotāju skaita izmaiņas laika posmā no gadam (skatīt attē lu).

3 Past ā v ī go iedz ī vot ā ju skaits Saldus rajon ā uz 1.janv ā ri Past ā v ī go iedz ī vot ā ju skaits Saldus rajon ā uz 1.janv ā ri

4 Laukos situācija ir atšķirīga katrā pašvaldībā, bet kopumā laukos iedzīvotāju skaits samazinās. Zvārdes pagastā, kur ir vismazākais iedzīvotāju skaits rajonā (398), iedzīvotāju skaits pieauga līdz 1999.g., pēc tam samazinājās. Tendence pieaugt ir Saldus un Šķēdes pagastos, bet samazināties Blīdenes, Vadakstes un Jaunauces pagastos.

5 Kopumā iedzīvotājus skaita izmaiņas nav straujas. Kurzemē kopumā ir salīdzinoši izteikta iedzīvotāju koncentrēšanās rajona centros (pēc CSP datiem 2001.g. Saldus pilsētā – 32,7%, Kuldīgā 35,6%, Talsos 24,8% no kopējā rajona iedzīvotāju skaita). Kurzemes reģionā Saldus rajonā ir zemākais iedzīvotāju skaita samazinājums. Domājot par iedzīvotāju skaita pieauguma faktoriem, acīm redzot optimistiskas prognozes saistītas ar vispārējiem ekonomiskiem un sociāliem uzlabojumiem ne tikai rajonā, bet valstī kopumā. Un vispirms tas saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu. To parāda arī 2002.g. veiktās aptaujas rezultāti. Jautājumā : Kuri faktori veicinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu Saldus rajonā? (Novērtējums sniegts 5 baļļu sistēmā: 5 – visvairāk,...1 – vismazāk) ar visaugstāko vidējo punktu skaitu - ballēm visas mērķgrupas novērtējušas - jaunu darba vietu radīšanu.

6 Iedz ī vot ā jus skaita pieauguma faktori (p ē c 2002.g. aptaujas datiem) jaunu darba vietu radīšana droša vide veselības aprūpes uzlabošana pašvaldību materiālais pabalsts jaundzimušajiem Dzīvojamā fonda pieaugums / uzlabojums Aktīvās/ pasīvās atpūtas iespēju pieaugums deputāti iedzīvotāji Uzņēmēji Iestāžu vadītāji

7 Ilgtermi ņ a migr ā cija Saldus rajon ā

8 Demogr ā fisk ā slodze Pēc Saldus pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas datiem laika posmā no g. Saldus rajonā demogrāfiskās slodzes (bērni, jaunieši (0-18 gadiem)un pensijas vecuma cilvēki, pret darbspējīgajiem iedzīvotājiem) svārstības bijušas nelielas 1,2-1,6, izņemot 1999.g. kad tā sasniedza 2,96.

9 Kopējā demogrāfiskā slodze Kurzemē un visos tās rajonos un pilsētās nepārtraukti samazinās, to nosaka gan dzimstības lejupslīde, gan arī tas, ka darbaspējas vecumā ienāk relatīvi daudzskaitlīgākās paaudzes un tas, ka tiek paaugstināts pensijas vecums; līdz ar to pieaug darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, un šāda parādība ir vienlīdz vērojama Kurzemē un visā valstī.

10 Ģ imenes Kopējais ģimeņu skaits rajonā pēc 2000.g. tautas skaitīšanas datiem ir (ar iedzīvotāju skaitu šajās ģimenēs 31360), bet vidējais ģimenes lielums ir 3,1, tātad ģimenes ir nelielas. Laukos ģimenes ir lielākas, jo dzīvo vairākas paaudzes kopā. Kā parāda tabula rajonā visvairāk ir ģimeņu ar vienu bērnu – 3605, bet 7 un vairāk bērnu ir tikai 31 ģimenē. Bērnu skaits un vairāk Kopā rajonā

11 Taut ī bas Saldus rajonā 2000.g. 84% no visiem patstāvīgajiem iedzīvotājiem ir latvieši. Laika posmā g. bija vērojama tendence latviešu skaitam samazināties. Citu tautību īpatsvars rajona pašvaldībās ir samērā līdzīgs. Lietuvieši – 7,3%, krievi sastāda 5,5%, baltkrievi 1,6%. Brocēnos ir vislielākais krievu īpatsvars rajonā – 15,7%.

12 Bezdarbs. Nodarbin ā t ī ba Reģistrēto bezdarbnieku (kas ir tikai daļa no darba meklētājiem) skaits Saldus rajonā laika posmā no gadam ir audzis no , bet 2002.g. nokritis līdz 988 – par 102 bezdarbniekiem mazāk - ievērojamākais bezdarba samazinājums šajā laika posmā. Tas izskaidrojams ar to, ka 2001.g. rudenī tika atvērtas jaunas ražotnes – šūšanas uzņēmumi Yellow Cab Latvia, 66North Saldus, kā arī RIMI Saldus veidoja savu kolektīvu.

13 Foto - bezdarbniekiem Ķī nas lauzt Krievijas v ē stniec ī b ā Pekin ā

14 Bezdarbnieku skaits Saldus rajon ā uz

15 Šīs darba vietas bija nozīmīgas tieši sieviešu nodarbinātībai. Pēc Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) datiem sieviešu īpatsvars pārējo bezdarbnieku skaitā ir ievērojams un pa gadiem svārstās no 58,7 (2002.g.) – 66,7 (1998.g.) – tātad vairāk kā puse. Pa pašvaldībām vislielākais sieviešu bezdarbnieču skaits visos gados bijis Nīgrandes, Novadnieku un Saldus pagasta pašvaldībās (šajās pašvaldībās arī ir vislielākais bezdarbnieku skaits), kā arī abās pilsētās. Sieviešu, kā arī invalīdu bezdarbs ir viena no ļoti aktuālām problēmām valstī un Kurzemē kopumā, kā arī Saldus rajonā. Invalīdi – bezdarbnieki lauku pašvaldībās kopā ir 5 (katrā pašvaldībā pa vienam), pilsētās no 6-12, bet kopumā rajonā 2002.g. sāk. 17. Tendence samazināties bezdarbnieku skaitam un arī bezdarba līmenim (bezdarbnieki attiecībā pret darba spējīgajiem iedzīvotājiem) ir Vadakstes pagastā (bezdarba līmenis 1996.g. bija augstākais rajonā 9,57, bet 2002.g. zemākais rajonā 1,96). No pagastu pašvaldībām visaugstākais bezdarba līmenis aplūkotajā laika posmā ir Nīgrandes pagastā, kur tas 2001.g. sākumā sasniedza 8,48, bet zemākais rajonā visu laiku bijis Rubas un Jaunlutriņu pagastos – 2001.g.sāk. attiecīgi 2,06 un 2,04. Bet ja apskata bezdarba līmeni rajonā kopumā, tad salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem, Saldus rajonā tas ir viens no zemākajiem valstī (neņemot vērā Rīgas pilsētu).

16 Bezdarbnieku -sieviešu un inval ī du skaits Saldus raj. pa gadiem uz

17 Bezdarbniekiem, darba meklētājiem un jebkuram interesentam ir iespēja saņemt psihologa, jurista un citu speciālistu padomus, kā arī dalīties pieredzē, apmeklējot Darba meklētāju klubu. Visgrūtāk atrast darbu sociāli neadaptējušiem invalīdiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, jauniešiem bez darba pieredzes un konkrētas arodizglītības, personām ar darba tirgū nepieprasītu specialitāti. Lai gan NVD piedāvā sadarbību – līdzfinansējumu, izveidojot darba vietas šīs grupas cilvēkiem, bet Saldus rajonā no darba devēju puses nav liela atsaucība. Tā kā pašvaldības savu iespēju robežās var veicināt un atbalstīt saimnieciskās darbības attīstību savā teritorijā, tad tās izstrādā nodarbinātības pasākumu plānus, kuros prognozē, kādos projektos pašvaldība gatavojas iesaistīties, kādi uzņēmumi plāno attīstīties. Skatoties bezdarba problēmu Kurzemē kopumā, tad reģistrētā bezdarba līmenis te pārsniedz vidējo rādītāju valstī – 2000.g. 8,5. Nodarbinātības ziņā rajonā pirmo vietu ieņem apstrādes rūpniecība, pēc tam seko izglītība, vairum- un mazumtirdzniecība, valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība. *un automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts ** gadā – vidējais … niecīgs nodarbināto skaits

18 Bezdarbs 11/50/

19 Partikas trukumu Afrik ā /videos/food-shortages

20 Ū dens trukumu Pekin ā

21 Avoti 2&bih=793&tbs=isch%3A1&sa=1&q=bezrabotica+f oto&aq=f&aqi=&aql=&oq=&gs rfai /videos/food-shortages