Dzejnieks. 19. latviešu divīzijas kara korespondents, nogājis kara ceļu no Cesvaines līdz Liepājai. Latviešu Nacionālā fonda dibinātājs un ģenerālsekretārs. Trimdā aktīvi cīnījies par Latvijas valsts atjaunošanu. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Andrejs Eglītis dzimis gada 21. oktobrī Vidzemes novada Ļaudonas pagasta Siliešos, kalpu ģimenē.

Bērnību A.Eglītis atceras saistībā ar makšķernieka gaitām pie Aiviekstes, Lielā un Mazā Pleču ezera, ar vēžošanu Svētupē. Dzimtā novada skaistums uz mūžu iegūlis viņa dvēselē, un ir bijis spēcīgs ierosmes avots nākamā dzejnieka personības veidošanā.

Par tēvu, kas pirmajā pasaules karā miris, palikušas tikai atmiņas. Taču no tēva – apdāvināta mūziķa, orķestra trompetista, dzejnieks saņēmis lielu dāvanu – spēju izjust mūziku tik dziļi, ka tās ritmiskā viļņošanās jūtama visā viņa dzejā. Visiem dzejoļiem es dzirdu cauri mūziku. Es arī rakstu, fonā skanot mūzikai, saka A.Eglītis.

Andrejs Eglītis skolas gaitas uzsāk gadā Ļaudonas pamatskolā. Zēnam skolas gados labi veicas domrakstu rakstīšana. Viņš uzraksta pa dzejolim, kurus uztic iemīļotajai literatūras skolotājai un klases audzinātājai Irmai Pērkonei. Pamatskolas laikā atklājas viņa aizraušanās ar sportu – īpaši ar futbolu.

Pēc pamatskolas beigšanas A.Eglītim ir vēlēšanās mācīties ģimnāzijā, bet trūkst līdzekļu. Izglītību viņš ar labām sekmēm turpina Rīgas pilsētas tehnikumā. Arī te viņam laimējas ar latviešu valodas skolotāju J.Neilandu, kas, saskatīdams savā audzēknī dzejnieka dzirksti, cenšas dot arvien plašāku ieskatu literatūrā.

1935. gada rudenī Andreju Eglīti iesauc obligātajā karadienestā. Viņa nodomi saistās ar virsnieka karjeru gadā A.Eglītis Daugavpils cietokšņa vasaras nometnes instruktoru rotā iegūst draugu – vēlāko literātu Jāni Andrupu. Pēc gada Andrejs Eglītis iestājas karaskolā, bet drīz vien saprot, ka virsnieka karjera un armijas dresūra nav piemērota viņam.

Kopš gada sākas A.Eglīša žurnālista gaitas laikrakstos Brīvā Zeme un Rīts, vēlāk arī Latvijas Radio informācijas daļā. A.Eglītis gatavojas iestāties LU Teoloģijas fakultātē, bet nodomus izjauc karš.

1943. gadā dzejnieku iesauc latviešu leģionā. Viņš nonāk kara korespondentu apmācības grupā Berlīnē, pēc atgriešanās tiek piekomandēts 19. latviešu divīzijai, ar kuru kopā noiet kara ceļu no Cesvaines līdz Liepājai gada naktī no 7. uz 8. maiju no Liepājas kara ostas latviešu inteliģentu bēgļu laivas dodas pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi. Andrejs Eglītis Dzimteni atstāj kopā ar Veroniku Strēlerti, Andreju Johansonu, Arturu Kroderu u.c.

A. Eglītis Stokholmā izveido Latviešu Nacionālo fondu, kas vēlāk top par visas pasaules latviešu organizāciju. Tās mērķis – cīņa par latviešu tautas un Latvijas tiesībām un interesem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas LNF sniedz lietišķu palīdzību Latvijas Republikas zinātnei un kultūrai.

1953. gadā Andrejs Eglītis apprecējās ar Andu Jaunvīksni, ar kuru kopā apceļojis daudzas pasaules zemes. Dzejnieks A.Jaunvīksnei veltījis grāmatu Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm gadā dzejnieks LNF uzdevumā dodas uz Austrāliju. Trīsdesmit dienu garajā ceļojumā rodas ap 100 dzejoļu. Tomēr Indijas okeāna vidū dzejniekam salst dvēsele. Pasaule ir tukša bez Latvijas brīvības ceļa. Trūkst dzīvā apliecinājuma runātam, rakstītam, domātam.

1998. gada 13. augustā pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem Andrejs Eglītis atgriežas uz dzīvi Latvijā. Andreja Eglīša dzīve ir veltījums Latvijas tautai. Dzejnieks saka: Visa mana dzeja veltīta tikai Tēvzemei. Visas manas uzrakstītās grāmatas ir manas dzimtās zemes cildinājums. Dzeja ir manī ierakstīta. Visi dzejoļi ir no zemapziņas. Bieži vien tie ir uzplaiksnījumi, kad vajag tikai pierakstīt.