Mikroekonomika Dr. oec., profesors Viktors Nešpors Pieņemšanas laiks: Otrdienās – 18.00, Meža ielā 1/7 507 Piektdienās – 12.00, Meža ielā 1/7 507
1.V.Nešpors Mikroekonomikas teorijas pamati.R lpp. 2. Nešpors V. Ievads rnikroekonomikas teorijā. R.: Kamene, Nešpors V., Ruperte L, Saulītis J. Mikroekonomika. R.: Kamene, lpp. 4. Olevskis G. Mikroekonomika: saimniekošanas subjektu rīcība preču tirgū. R.: LTVSJ, lpp. 5. Olevskis G. Mikroekonomika: saimniekošanas subjektu rīcība ražošanas faktoru tirgū. R.: LTVSJ, lpp. 6. Škapars R. Mikroekonomika. R.: LU, lpp. 7. Stiglics Dž. E., Driftils Dž. Mikroekonomika. R.: LU, lpp. Literatūra:
8. Baumel W. J., Blinder A. S. Economics, principles and policy. Microeconomics [S.I]: Horcart Brace Jovaovieh, p. 9. Byrns R. T., Stone G. W. Microeconomics - [S.I]: Foresman, p. 10. Salvatore D. Microeconomics: theory and applications - [S.I]: Macmillan, p. 11. Samuelson P. A., Nordhaus W. D. Microeknomics. 18th ed - New York: Me. Grow -Hill Book Company, p. 12. Макконнелл К. Р., Брю Ст. Л. Экономикс. Москва: Республика, Нуреев Р. М. Курс микроэкономики. Москва, стр. 14. Селищев А. С. Микроэкономика. Москва, Санкт- Петербург и др стр.
1.Mikroekonomikas priekšmets 1.1. Ekonomikas pamatproblēmas 1. Temats Kāpēc ir vajadzīga zinātne ekonomika un ar ko šī zinātne nodarbojas ? Nosauciet divus atslēgas vārdus (jēdzienus), kuri atspoguļo minētās problēmas būtību!
Atslēgas jēdzieni resursu ierobežotība izvēle Ekonomika ir zinātne, kas pēta ierobežoto vai reto resursu izmantošanas veidus, lai sasniegtu maksimāli iespējamo vajadzību apmierināšanas līmeni
1. Temats Ražošanas iespēju tabula Automašīnas Rudzi IHGFEDCBA Prece Ražošanas alternatīvas Ražošanas iespēju līkne
Jebkura izvēle, kas izdarīta, lai kaut ko iegūtu, liek no kaut kā atteikties To ko ir jāzaudē atsakoties no kāda varianta sauc par: zaudēto iespēju jeb alternatīvajām izmaksām (opportunity costs) 1. Temats
Jebkurai sabiedrībai, vai tā ir pilnīgi kolektīva komunistiska valsts, vai Dienvidu jūras salu cilts, vai kapitālistiska industriāla nācija, vai Robinzonu kopa, vai arī tikai viens Robinzons Krūzo, ir jāatrisina trīs savstarpēji saistītas problēmas: Ko ražot? Kā ražot? Kam ražot? 1. Temats ( P. Samuelsons)
1.2. Ekonomikas sistēmas EKONOMIKAS SISTĒMAS Tradicionālā ekonomika Ražošanas struktūru un apjomus nosaka tradīcijas, paražas, ētiskās un reliģiskās normas. Tirgus ekonomika Lēmumus par ražošanas struktūru un apjomiem, resursu un produktu sadali pieņem ražotāji un patērētāji, balstoties uz savām interesēm, izvēles brīvību un konkurenci, bez jebkādām valdības direktīvām. Komandu ekonomika Ražotāji ražo, pamatojoties uz valsts direktīvām. Katram uzņēmumam centralizēti tiek noteikts ražošanas sortiments, apjoms un resursu daudzums. Jauktā ekonomi ka Brīva uzņēmējdarbība, kuru regulē tirgus mehānisms un valsts ar likumiem, subsīdijām, nodokļiem u.tml. 1. Temats
1.3. Pozitīvā un normatīvā analīze Mikroekonomika. Makroekonomika Pozitīvā analīze pēta ekonomikas likumsakarības tādas kādas tās faktiski ir Pozitīvas ekonomikas analīzes slēdzienus (ekonomikas likumus) nevar atcelt vai izmainīt, ja tie kādu (vai visus) neapmierina. Ekonomikas likumi ir jāizzina un cilvēku darbība ir jāsaskaņo ar šo likumu darbību 1. Temats Normatīvā analīze balstās uz to kā jābūt
Makroekonomika pēta ekonomikas likumsakarības nacionālās ekonomikas vai lielu ekonomikas sektoru līmenī Mikroekonomika pēta ekonomikas likumsakarības atsevišķu saimniecisko vienību (individuāla patērētāja, mājsaimniecības vai firmas) līmenī un no to pozīcijām. 1. Temats
Mājsaimniecības Produktu tirgus Nauda Cenu līmenis Nodokļi Cenas Ražošanas apjomi Patēriņa apjomi Ražošanas faktori Kopprodukts Izpētes objekti Nacionālā saimniecība kopumā FirmasResursu īpašnieki MIKROEKONOMIKA EKONOMIKAS TEORIJA MAKROEKONOMIKA Nodarbinātība Monetārā politika Valsts fiskālā politika Resursu un produktu sadale Resursu tirgus
2. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati Pat papagaili var padarīt par izglītotu ekonomistu, ja viņam iemāca tikai divus vārdus: pieprasījums un piedāvājums 2. Temats (P.Samuelsons)
Pircēju un pārdevēju mijiedarbība veido tirgu Tirgus (market) ir pircēju un pārdevēju kopums, kuru mijiedarbības rezultātā notiek preču maiņa (pirkšana un pārdošana) Tirgu varam formulēt arī kā institūciju kopumu jeb mehānismu, kas saved kopā atsevišķu preču pircējus un pārdevējus 2. Temats
2.1.Pieprasījums Pieprasījums (demand D) ir noteikta veida preču daudzums, ko patērētāji vēlas un ir spējīgi nopirkt par noteiktu cenu noteiktā laika posmā
kurQ – n-tā veida preču pieprasījums P n – n-tā veida preces cena D 2. Temats n
Pieprasījumu nedrīkst identificēt ar vajadzību 2. Temats
Pieprasījuma grafiks 2. Temats
Ja citi apstākļi ir nemainīgi, tad cenas paaugstināšana izraisa pieprasījuma samazināšanos, un otrādi – cenas samazināšana izraisa pieprasījuma pieaugumu 2. Temats Pieprasījuma likums
kurQ - n - tās preces pieprasījuma apjoms Pn - n-tās preces cena I - patērētāju ienākumi Ps - aizstājēju (substitūtu) cenas Pk - savstarpēji papildinošo (komplementāro) preču cenas T - pircēju gaume N - tirgus apjoms (pircēju skaits) G - valdības politika E - pircēju prognozes Q = f (Pn; I; Ps;Pk;T;N;G;E u.c.) n d d n 2. Temats
Preces cena Patērētāju ienākumi Aizvietotāj preču cenas Kopā lietojamo preču cenas Tirgus apjoms (pircēju skaits) Pircēju gaume Reklāma PIEPRASĪJUMS PIEPRASĪJUMA APJOMS 2. Temats Pieprasījumu un pieprasījuma apjomu noteicošie faktori
2.2. Piedāvājums 2.2. Piedāvājums Piedāvājums (supply) ir noteikta veida preču daudzums, kuru ražotāji (pārdevēji) piedāvā pārdošanai tirgū par noteiktu cenu noteiktā laika posmā 2. Temats
Q n S =f(P n ) kur Q n S - n-tā veidu preču piedāvājums P n - n-tā veida preces cena 2. Temats
Piedāvājuma grafiks 2. Temats
kurQ - n-tās preces piedāvājuma apjoms Pn - n-tās preces cena Pr - ražošanas faktoru cenas Tn - tehnoloģija Tx - nodokļi i - kredīta procents N - ražotāju (pārdevēju) skaits E - ražotāju prognozes Q=f(Pn;Pr;Tn;Tx;i;N;E u.c.) s n 2. Temats s n
Ražošanas faktoru cenas Nodokļi un dotācijas Preces cena TehnoloģijaKredīta procents Ražotāju (pārdevēju) skaits Ražotāju (pārdevēju) prognozes PIEDĀVĀJUMS PIEDĀVĀJUMA APJOMS Piedāvājumu un piedāvājuma apjomu noteicošie faktori 2. Temats
Tirgus līdzsvars 2. Temats 2.3. Tirgus līdzsvars
Līdzsvara gadījumā sakrīt tas preču daudzums, ko pircēji grib nopirkt par šo cenu, ar preču daudzumu, ko pārdevēji grib pārdot par šo cenu 2. Temats
Pieprasījuma elastība un ieņēmumi 2. Temats 2.4.Pieprasījuma un piedāvājuma elastība
Elastība ir viena mainīgā lieluma reakcijas mērs uz cita mainīgā lieluma izmaiņām. Pieprasījuma elastība atkarībā no cenas ir pārdoto preču apjoma relatīvas izmaiņas atkarībā no cenas relatīvajām izmaiņām Pieprasījums ir elastīgs (elastic demand), ja dotās procentuālās cenas izmaiņas izraisa lielākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, cena samazinās par 3%, bet pieprasījums pieaug par 6% Pieprasījums ir neelastīgs (inelastic demand), ja dotās procentuālās cenas izmaiņas izraisa mazākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, cena samazinās par 3%, bet pieprasījums pieaug tikai par 1% Vienādi elastīgs pieprasījums (unitary elasticity) ir tad, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas izraisa tādas pašas procentuālās pieprasījuma izmaiņas. Piemēram, cena samazinās par 3%, arī pieprasījums pieaug par 3% 2. Temats
Vienādelastīgs pieprasījums Elastīgs pieprasījums PIEPRASĪJUMA ELASTĪBA ATKARĪBĀ NO CENAS Procentuālās cenas izmaiņas izraisa lielākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas Ep 1 Procentuālās cenas izmaiņas izraisa mazākas procentuālās pieprasījuma izmaiņas Ep 1 Procentuālās cenas izmaiņas izraisa tādas pašas procentuālās pieprasījuma izmaiņas Ep=1 Neelastīgs pieprasījums Pieprasījuma elastība atkarībā no cenas 2. Temats
jeb kur E - elastības koeficients Q - pieprasījuma izmaiņas Q - sākotnējais pieprasījums P - cenas izmaiņas P - sākotnējā cena 2. Temats 2.5. Elastības koeficienta noteikšana Pieprasījuma izmaiņas (%) E= Cenas izmaiņas (%)
Pieprasījuma elastības grafiskā noteikšana 2. Temats
2.6. Pieprasījuma elastību noteicošie faktori Pieprasījuma elastību ietekmējošie faktori Aizstājamība Jo vairāk ir pieejami dotā produkta aizstājēji, jo elastīgāks ir pieprasījums Preces svarīgums Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm ir neelastīgs, bet pēc luksa precēm elastīgs Preces īpatsvars patērētāja budžetā Jo lielās ir preces īpatsvars patērētāja budžetā, jo elastīgāks ir pieprasījums pēc tās Preces pielietojuma sfēras lielums Jo daudzveidīgāks ir preces pielietojums, jo pieprasījums pēc tās ir elastīgāks Laika faktors Jo lielāks ir laika posms lēmuma pieņemšanai, jo elastīgāks ir pieprasījums Tirgus piesātinātības pakāpe Jo tirgus ir piesātinātāks ar doto preci, jo neelastīgāks ir pieprasījums Pieprasījuma elastību ietekmējošie faktori 2. Temats
2.7. Pieprasījuma ienākumu un krustiskā elastība kur EI -pieprasījuma elastības koeficients atkarībā no pircēju ienākumiem Q - pieprasījuma apjoma izmaiņas Q -sākotnējais pieprasījuma apjoms I - ienākumu izmaiņas I - sākotnējie ienākumi 2. Temats
Pieprasījuma apjoms pieaug straujāk nekā pircēju ienākumi. Luksa priekšmeti E I >1 Pieprasījuma apjoms pieaug lēnāk nekā pircēju ienākumi. Pirmās nepieciešamīb as prece. 0<E I <1 Pieaugot patērētājai ienākumiem, samazinās pieprasījuma apjoms. Zemākas kvalitātes prece E I <0 Pieaugot patērētāja ienākumiem, pieaug pieprasījuma apjoms. Normāla preceE I >0 Pieprasījuma apjoma izmaiņu virziens Preces raksturojums Ienākumu elastības koeficients Ienākumu elastība 2. Temats
kurEX,Y - preces X pieprasījuma elastības koeficients,atkarībā no preces Y cenas izmaiņām QX - preces X pieprasījuma apjoma izmaiņas QX - preces X pieprasījuma apjoms PY - preces Y cenas izmaiņas PY - preces Y sākotnējā cena 2. Temats Krustiskā elastība
Preces x un y ir pilnīgi (absolūti) savstarpēji neaizvietojamas E x,y = - Preces x un y ir pilnīgi (absolūti) savstarpēji aizvietojamas E x.y = + Preces x un y ir savstarpēji papildinošasE x,y <0 Preces x un y ir savstarpēji aizvietojamasE x,y >0 Preču x un y raksturojums Krustiskās elastības koeficients Krustiskā elastība 2. Temats
2.8. Piedāvājuma elastība 2. Temats E = s Piedāvātā produkta apjoma izmaiņas (%) Cenu izmaiņas (%)
2. Temats kurEs-piedāvājuma elastības koeficients Qs-piedāvātā produkta apjoma pieaugums Qs-sākotnējais piedāvājums Ps-cenas pieaugums P-sākotnējā cena
2.9. Elastības teorijas praktiskā nozīme 2. Temats Pieprasījuma elastība un ieņēmumi
Kopējie ieņēmumi nemainās Vienādelastīgs pieprasījums E=1 Kopējie ieņēmumi samazinās Kopējie ieņēmumi pieaug Neelastīgs pieprasījums E 1 Kopējie ieņēmumi pieaug Kopējie ieņēmumi samazinās Elastīgs pieprasījums E 1 Cena pazemināsCena paaugstināsElastība Ieņēmumi ir maksimāli, kad Ep =1 2. Temats
Vajadzības (wants) ir cilvēka neapmierinātības stāvoklis, kuru cilvēks mēģina izmainīt, vai arī apmierinātības stāvoklis, kuru viņš mēģina saglabāt 3. Temats 3. Patērētāja izvēles teorija 3.1. Vajadzības, labumi, derīgums
3. Temats Lai apmierinātu vajadzības nepieciešamas lietas un pakalpojumi. Lietas un pakalpoumus, kuri apmierina vajadzības saucpar labumiem
No pieprasījuma analīzes viedokļa svarīgs ir labumu iedalījums: savstarpēji aizstājamos (substitūtos) savstarpēji papildinošos (komplementāros) labumos
Derīgums Spēja apmierināt kādu cilvēka vajadzību ir labuma derīgums (utility)
3. Temats Kopējais derīgums (TU-total utility) ir derīgums jeb apmierinājums, ko gūst patērētājs, patērējot noteiktu labuma vienību skaitu 3.2.Kopējais derīgums un robežderīgums. Krītošā robežderīguma likums
Kopējais derīgums, ko gūst no kino un limonādes Kopējais derīgums (TU) Limonādes daudzums (pudeļu iepakojumos) Kopējais derīgums (TU) Filmu daudzums (mēnesī) LimonādeKino
3. Temats Robežderīgums(Mu marginal utility) ir papildu derīgums jeb apmierinājums, ko gūst patērētājs, patērējot vienu papildu labuma vienību
Filmu un limonādes robežderīgumi 3. Temats Robežderīgums (MU) Kopējais derīgums (TU) Patēriņa apjoms Robežderīgums (MU) Kopējais derīgums (TU) Patēriņa apjoms LimonādeKino
Relatīvi īsā laika posmā, kurā patērētāja gaume būtiski nemainās, katras nākamās patērētā produkta vienības robežderīgums samazinās. Tas notiek tāpēc, ka konkrētā vajadzība pakāpeniski tiek apmierināta jeb piesātināta 3. Temats Krītošā robežderīguma likums (law of diminishing marginal utility )
a) Kopējā derīguma grafiks, b) Robežderīguma grafiks 3. Temats
0 0 TU B MU Kopējais derīgums un robežderīgums Q Q
3.3. Derīguma maksimizēšana. Derīguma skaitliskā koncepcija Patērētāja līdzsvars (consumer equilibrium) ir situācija, kad patērētājs, izlietojot visus savus līdzekļus,izvēlas labumu tādu kombināciju, kas maksimizē kopējo derīgumu 3. Temats
Patērētāja līdzsvara nosacījums
Patērētāja vienādderīgumu līkne (indifference curve) atspoguļo divu labumu visas kombinācijas, kas patērētājam dod vienādu kopējo derīgumu jeb vienādu vajadzību apmierinājumu 3. Temats
83h 64g 46f 212e B labuma vienībasA labuma vienībasKombinācija Vienādderīgumu tabula
3. Temats Vienādderīgumu līknes grafisks attēlojums Vienādderīgumu līkne
Vienāderīgumu līkņu kopums 3. Temats
A un B labumu kombinācijas, kas pieejamas patērētājam ar 12 naudas vienību lielu ienākumu 12 = (0 + 12) = (3 + 9)92 12 = (6 + 6)64 12 = (9 + 3)36 12 = (12 + 0)08 Kopējie izdevumi (n.v.) B labuma vienību skaits (1 vienības cena = 1 n.v.) A labuma vienību skaits (1 vienības cena = 1,5 n.v.) 3. Temats
Budžeta līnijas grafiks attēlojumums 3. Temats
Budžeta līnija Budžeta līnija (budget line) parāda visas labumu iegādes kombinācijas, pilnīgi izmantojot ienākumus
Patērētāja līdzsvars 3. Temats
4. Daži uzņēmējdarbības finansu aspekti Pieņemsim, ka Jums ir pietiekoša naudas summa, kuru Jūs vēlaties lietderīgi ieguldīt. Vēl pieņemsim, ka Jums piedāvā projektu: Jāiegulda Ls Par šo naudu tiks uzbūvēta ražotne, kura dos tīro peļņu: Tieši pēc gada (rēķinot no iegudīšanas mirkļa) Ls 2000; Tieši pēc diviem gadiem vēl Ls 3000 (otrā gada peļņa) Tieši pēc trijiem gadiem vēl Ls 3000 (trešā gada peļņa) Tālāk pieņemsim, ka ražotne ir nolietojusies un tiek likvidēta. Vēl pieņemsim, nav inflācijas un nav arī riska. Vai lietderīgi ieguldīt šajā projektā?.
Pieņemsim, ka kāds cits ir ieguldījis Ls 5000 šajā projektā. Ir uzbūvēta ražotne. Sākot ar rītdienu tiks ražota produkcija. Šodien īpašnieks nolemj ražotni pārdot. Ja ražotne tiks nopirkta, tad jaunais īpašnieks pēc gada saņems tīro peļņu Ls 2000; pēc diviem gadiem-vēl Ls 3000; pēc trijiem gadiem-vēl Ls 3000 Tālāk pieņemsim, ka ražotne ir nolietojusies un tiek likvidēta. Vēl pieņemsim, nav inflācijas un nav arī riska. Nosakiet maksimālo cenu par kuro var pirkt šo ražotni? Kāpēc tieši par šo cenu?
Nauda tagadnē ir vērtīgāka nekā nākotnē, jo tagadnes nauda var tikt investēta, lai gūtu ienākumus. Kā tad izteikt nākotnes naudas daudzumu tagadnes naudā? Pieņemsim, ka bankas depozīta likme ir 6% gadā. Noguldot bankā 100 Ls, pēc gada tie būs ekvivalenti 106 Ls. Tātad naudas vērtību nākotnē var aprēķināt šādi:
Nākotnes summa = tagadnes summa (1+r) kur r – bankas depozīta likme decimāldaļskaitļos Lai noteiktu nākotnes vērtības tagadnes vērtību, izmanto šādu formulu: 4. Temats
kurPV - tagadnes vērtība FV - nākotnes vērtība r - bankas depozīta likme decimāldaļskaitļos 4. Temats Tagadnes vērtības aprēķināšanu sauc par diskontu. Diskonts ir naudas nākotnes vērtības pārveidošana (pielīdzināšana) tagadnes vērtībai. Tātad, ja nākotnes summa pēc gada ir 106 Ls, tad šīs summas tagadnes vērtība (ja r = 0,06) būs:
Vispārinot formulu varam veikt aprēķinus n gadu skaitam: kurn - gadu skaits FV n - nākotnes vērtība n - tajā gadā 4. Temats
Piemēram, ja procentu likme ir 10% (r = 0,1), un 100 Ls tiek iegūti pēc 10 gadiem, tad šo 100 Ls tagadnes vērtība būs: Apskatīsim dažus šīs metodes izlietojuma gadījumus. Pieņemsim, ka ir nolemts būvēt gaļas pārstrādes cehu. Tiek paredzēts, ka ir jāveic šādi ieguldījumi: Ls tūlīt; vēl Ls pēc gada. Cehs sāks ražot produkciju trešajā gadā. Trešajā gadā ražošana dos 5000 Ls zaudējumus, bet turpmākajos 9 gados cehs nesīs 8000 Ls lielu peļņu ik gadus. Pēc desmit gadu ekspluatēšanas ceha likvidācijas vērtība ir Ls 4. Temats
Likvidācijas vērtību nosakām šādi: LV = PL + AL – Li kur LV-likvidācijas vērtība PL-pamatlīdzekļu vērtība AL-apgrozāmo līdzekļu vērtība Li-likvidācijas izdevumi 4. Temats
Bankas depozīta procents ir 10% (r = 0,1) Jānoskaidro, vai šādi kapitālieguldījumi ir lietderīgi? Lai to izdarītu, mums ir jāsalīdzina ieguldījumi un peļņa. Jāatceras, ka peļņa tiks saņemta nākotnē, bet investīcijas veiktas tagad, tāpēc ir jānosaka tīrā tagadnes vērtība (NPV - net present value), t.i., ieguldīto un peļņas veidā saņemto līdzekļu tagadnes summa 4. Temats
Tīrā tagadnes vērtība ir Ls. Tātad ieguldīt līdzekļus šajā projektā nav lietderīgi, jo, ja investors noguldītu savus līdzekļus bankā, viņš gūtu lielākus ienākumus Ja nākotnes vērtība pārskatāmā nākotnē ir nemainīga, katru gadu vienāda un bankas procenta likme arī ir nemainīga, tad formulu modificējam šādi: kurFV -nākotnes vērtība r -bankas depozīta likme decimāldaļskaitļos
4. Temats
5. Temats 5. RaŽOŠANA. Ražīgums. Izmaksas 5.1. Ražošana un ražošanas faktori
Ražošana ir cilvēka jebkura darbība, kas virzīta uz labumu iegūšanu, lai apmierinātu savas vajadzības tieši (patēriņa labumi) vai netieši (ražošanas labumi)
Lietas un pakalpojumi Ražošana Ieeja (input) Citas (jaunas) lietas un pakalpojumi Izeja (output) 5. Temats
Ražošanas faktori Lietas un pakalpojumus, kuri piedalās ražošanā sauc par ražošanas faktoriem Darbs Zeme(dabas resursi) Kapitāls Uzņēmējspējas Tie ir
Darbs Ir cilvēka jebkura intelektuālā vai fiziskā darbība, kas tiek mērķtiecīgi veikta, lai radītu labumus. Zeme Ar jēdzienu zeme saprot visus dabas resursus, kas nav cilvēka darbības rezultāts. Šai kategorijā ietilpst aramzeme, meži, minerālu un naftas atradnes, ūdens u.c. resursi. Šos resursus raksturo noteikti apstrādājamo gabalu (atradņu) izmēri (apjomi), klimatiskie apstākļi, fizikālās un ķīmiskās īpašības, izmantošanas pieejamība utt.
5. Temats Kapitāls Ir visi labumu veidi, kas ir cilvēku darbības rezultāts un tiek izmantoti, lai ražotu lietas un pakalpojumus. Kapitāls ir visu veidu instrumenti, mašīnas, iekārtas, transporta līdzekļi utt. Uzņēmējspējas Ir spējas racionāli un efektīvi savienot (izmantot) ražošanas faktorus, lai gūtu peļņu.
RAŽOŠANAS FAKTORI Darba alga Rente ProcentsKapitāls Zeme Darbs Peļņa Uzņēmēj - spējas Cilvēka jebkura intelektuālā vai fiziskā darbība, kas tiek mērķtiecīgi veikta, lai radītu labumus vai sniegtu pakalpojumus Visi dabas resursi, kas nav cilvēku darbības rezultāts Visi labumu veidi, kas ir cilvēku darbības rezultāts un tiek izmantoti, lai ražotu labumus vai sniegtu pakalpojumus Spēja racionāli un efektīvi savienot (izmantot) ražošanas faktorus, lai gūtu peļņu. 5. Temats
5.2. Ražošanas funkcija Kopējais produkts (TP - total product) ir kopējais saražotā produkta daudzums Vidējais (caurmēra) produkts (AP - average product) ir kopējā produkta daudzums uz vienu mainīgā faktora vienību: 5. Temats
Robežprodukts (MP - marginal product) ir papildus produkts, kas iegūts, izmantojot papildus vienu mainīgā faktora vienību:.
Kopējais, vidējais un robežprodukts 5. Temats TP MP APAP ABC
Krītošā ražīguma likums (law of diminishing returns): Ja ražošanā tiek patērēts kāds mainīgais faktors kopā ar vienu vai vairākiem nemainīgajiem faktoriem, ražošanas pieaugums pakāpeniski samazināsies. Tāpēc tiek sasniegts punkts, pēc kura kopējais produkts vairāk nepalielināsies. Mainīgā faktora turpmākā palielināšana samazinās ražošanas apjomus 5. Temats
Stāvokli, kad ražotājs, pilnīgi izlietojot dotos naudas līdzeķļus irizvēlējie ražošanas faktoru tādu kombināciju, kas nodrošuna maksimālu ražošanas apjomu (kopējo produktu), sauc par ražotāja līdzsvaru Ražotāja līdzsvars
5. Temats Ražotāja līdzsvara nosacījums
5. Temats Izokvanta
Izokvanta atspoguļo divu ražošanas faktoru visas kombinācijas, kuras nodrošina vienādu ražošanas apjomu. Ja ražošanas faktori ir pilnīgi aizstājami, tad izokvanta ir taisne F1F1 0 F2F2 Savstarpēji pilnīgi aizstājamu ražošanas faktoru izokvanta 5. Temats
F1F1 F2F2 0 Savstarpēji neaizstājamu ražošanas faktoru izokvanta
Izokosta ir līnija, kas atspoguļo divu ražošanas faktoru visas kombinācijas, kuras nodrošina ražošanu ar vienādām izmaksām Izokostas 5. Temats
5.4. Faktoru kombinācija, kas nodrošina viszemākās izmaksas. Faktoru optimālā kombinācija Faktoru kombinācija, kas nodrošina viszemākās izmaksas 5. Temats
5.5. Ražošanas izmaksas Ārējas un iekšējās izmaksas Ekonomikā izmaksas ir saistītas ar atteikšanos no iespējas ražot alternatīvas preces. Jebkuras preces ražošanai nepieciešamā ražošanas faktora ekonomiskās izmaksas ir vienādas ar šī faktora vērtību (cenu) labākajā no visiem iespējamiem tā izmantošanas variantiem No atsevišķas firmas pozīcijām raugoties, ekonomiskās izmaksas ir maksājumi, kurus firma izdara, vai ienākumi, kurus tā nodrošina faktora īpašniekam, lai tas šos faktorus novirzītu no alternatīvās izmantošanas citos virzienos 5. Temats
Pieņemsim, ka man pieder ražošanas resurss-kartupeļi. Man ir trīs šo resursu izmantošanas varianti: 1.Izmantot restorānā un gūt ienākumu Ls Ražot čipsus un gūt ienākumu Ls Ražot cieti un gūt ienākumu Ls 120 Tālāk pieņemsim, ka Jūs nolemjat no kartupeļiem ražot etanolu, bet kartupeļu Jums nav. Jāpērk no manis! Par kādu minimālo cenu Jūs varat nopirkt kartupeļus, ja ir zināms,ka kartupeļu pašizmaksa ir Ls 50?
Alternatīva izmantošana ir ļoti plašs un svarīgs jēzdziens!
Grāmatvedis nosaka faktiskās naudas izmaksas (historical money costs), ko veido par resursiem faktiski samaksātais naudas daudzums. Tās ir t.s. ārējās izmaksas Ekonomists (uzņēmējs) ņem vērā zaudēto iespēju (alternatīvās) izmaksas. Firma var izmantot sev piederošus ražošanas faktorus. Par šiem resursiem nav jāizdod nauda. Tomēr, firma var gūt ienākumus, izmantojot šos resursus citur, bet, atsakoties no tā, firmai rodas izmaksas. Šīs ir t.s. iekšējās izmaksas Firmas skatījumā - iekšējās izmaksas ir vienādas ar maksājumiem, kurus firma varētu saņemt, izmantojot ražošanas faktorus labākajā noalternatīvajiem izmantošanas variantiem. Grāmatvedības skatījumā šīs izmaksas nav iekļaujamas faktiskajās izmaksās 5. Temats Izmaksas: grāmatveža un ekonomista (uzņēmēja) vērtējums
Pieņemsim, ka Anna atver nelielu saldumu veikalu viņai piederošās telpās, kuras viņa varēja iznomāt par Ls 100 mēnesī. Viņa iegulda kapitālu, kuru noguldot bankā varēja gūt ienākumus Ls 50 mēnesī. Anna pati strādā veikalā. Ja viņa strādātu par pārdevēju citā veikalā, tad viņa saņemtu Ls 150 mēnesī. Pieņemsim, ka Annas veikalā mēnesī ieņēmumi bija Ls 3000, ārējās izmaksas (prece, elektrība, siltums u.tml.) - Ls Aprēķināsim Annas peļņu mēnesī! 5. Temats Ieņēmumi Naudas izmaksa PeļņaLs 200 Tā peļņu aprēķinās grāmatvedis. To sauksim par grāmatvedības peļņu. Grāmatvedības peļņa ir starpība starp ieņēmumiem par saražoto (pārdoto) produkciju un faktiskajām naudas izmaksām
Mūsu piemērā Annas grāmatvedības peļņa ir Ls 200 No pirmā acu uzmetiena viss ir kārtībā: Annas uzņēmums strādā ar peļņu. Tomēr Anna domā (vērtē) savādāk: ja viņa būtu noguldījusi naudu bankā, telpas iznomājusi un pati strādātu par pārdevēju citā veikalā, viņa iegūtu =300 Ls. Anna no šīs summas atteicās. Tāpēc aprēķinot peļņu, Anna izmaksās ieskaitīs arī šos Ls 300. Annas aprēķins būs šāds: Ieņēmumi+3000 Naudas izmaksas Zaudēto iespēju (alternatīvās izmaksas) -300 Peļņa (zaudējumi) (Ls) Annai šāds uzņēmums nav izdevīgs, tāpēc viņa atteiksies no šīs uzņēmējdarbības par labu algotam darbam 5. Temats
Ja Annas veikala ieņēmumi būtu Ls 3150, tad aprēķins izskatītos šādi: Ieņēmumi+3100 Naudas izmaksas Zaudēto iespēju (alternatīvās izmaksas) -300 Peļņa 0 (Ls) Šajā situācijā mēs sakām, ka Anna ir saņēmusi normālpeļņu 5. Temats
Normālpeļņa tiek saņemta, ja uzņēmēja ieņēmumi sedz visas izmaksas, ieskaitot, zaudēto iespēju (alternatīvās) izmaksas Skaitliski normālpeļņa ir vienāda ar zaudēto (alternatīvo) izmaksu lielumu Normālpeļņa ir minimālais atalgojums, kas notur uzņēmēju kādā ražošanas jomā. Ja tas netiks nodrošināts, uzņēmējs pārorientēs savu darbību uz citu sfēru vai atteiksies no uzņēmējdarbības par labu algotam darbam 5. Temats
Ja Annas uzņēmuma ieņēmumi būtu Ls 3250, tad: Ieņēmumi+3250 Naudas izmaksas Zaudēto iespēju (alternatīvās izmaksas) -300 Peļņa +150 (Ls) Tad mēs teiktu, ka Anna saņem ekonomisko peļņu Ekonomiskā peļņa ir starpība starp ieņēmumiem un izmaksām, ieskaitot zaudēto iespēju izmaksas. Var teikt, ka ekonomiskā peļņa ir peļņa virs normālpeļņas 5. Temats
Mainīgās un nemainīgās izmaksas Mainīgās izmaksas (variable costs, VC) ir tieši atkarīgas no saražoto produkcijas vienību skaita Tajās ietilpst izejvielu, materiālu, tehnoloģiskās enerģijas un tehnoloģiskā kurināmā izmaksas, kā arī tiešā darba samaksa. Mainīgās izmaksas var tieši aprēķināt katrai konkrētai produkcijas vienībai.
Nemainīgās izmaksas (fixed costs, FC) nav atkarīgas no saražoto produkcijas vienību skaita Šīs izmaksas veido ēku un būvju ekspluatācija, nomas maksa, īpašuma nodoklis, apgaismojums, apsildīšana, apsardze, administratīvie izdevumi. Nav jādomā, ka nemainīgo izmaksu lielums vispār nemainās. Tās var gan pieaugt, gan samazināties. Var mainīties tarifi, nomas maksa, administrācijas darba alga u.c. Pat ja ražošana tiek pārtraukta (runa nav par uzņēmuma likvidēšanu) nemainīgās izmaksas paliek!
Īsais periods (short run, SR) ir laika posms, kad firma nevar izdarīt izmaiņas savās ēkās un būvēs, kā arī mainīt iekārtu un mašīnu daudzumu Garais periods (long run, LR) ir laika posms, kad firma var paplašināt vai samazināt ražošanas jaudas, uzbūvēt vai likvidēt ēkas un būves, iegādāties vai pārdot iekārtas un mašīnas u.tml. Garajā periodā visi ražošanas faktori ir mainīgi, un tāpēc visas ražošanas izmaksas ir mainīgas
Kopējās, vidējās un robežizmaksas Kopējās izmaksas (total costs, TC) ir izdevumu kopums, lai saražotu attiecīgo produkcijas apjomu Vidējās izmaksas (average total costs, ATC) ir vienas produkcijas vienības vidējās izmaksas Robežizmaksas (marginal costs, MC) ir papildus izmaksas, palielinot ražošanas apjomu par vienu vienību 5. Temats
KOPĒJĀS IZMAKSAS TC=TVC+TFC Kopējās mainīgās izmaksas TVC Kopējās nemainīgās izmaksas TFC Ir atkarīgas no saražotās produkcijas vienību skaita Nav atkarīgas no saražoto produkcijas vienību skaita Kopējās izmaksas
5. Temats Vidējās kopējās izmaksas Vidējās nemainīgās izmaksas Vidējās mainīgās izmaksas Vidējās kopējās izmaksas
5. Temats Kopējo, mainīgo un nemainīgo izmaksu līknes
5. Temats Vidējo kopējo, vidējo nemainīgo, vidējo mainīgo un robežizmaksu līknes
5. Temats Izmaksas garajā periodā Garā perioda kopējo izmaksu līkne (TCL)
5. Temats Garā perioda vidējo izmaksu līkne (LAC)
Ražošanas nedalāmība Kapitāla efektīva izmantošana Darbinieku specializācija Blakusprodukta ražošana 5. Temats
6. Temats 6. Uzņēmuma peļņas maksimizēšana pilnīgas konkurences apstākļos 6.1. Tirgus modeļi Pilnīga konkurence MonopolkonkurenceOligopols Pilnīgs monopols
6. Temats 6.2. Pilnīga konkurence Pilnīgu konkurenci (perfect competition) raksturo šādas iezīmes: Liels dalībnieku (pārdevēju un pircēju) skaits Pārdodamie produkti ir identiski, t.i., nav iespējams atšķirt vienas firmas produktu no citu firmu produktiem Visiem tirgus dalībniekiem ir pilnīga informācija par cenām un preču kvalitāti Nav nekādu šķēršļu, lai iesaistītos vai atstātu tirgu Neviens tirgus dalībnieks nevar būtiski ietekmēt vai kontrolēt tirgus cenu
6. Temats Ieņēmumi pilnīgas konkurences apstākļos Kopējie ieņēmumi (TR-total revenue) ir ieņēmumu summa, ko firma saņem, pārdodot noteiktu preču daudzumu: TR = Q x P kurQ - pārdoto preču daudzums P - vienas preces vienības cena
6. Temats Vidējie ieņēmumi (AR-average revenue) ir kopējie ieņēmumi, kas dalīti ar pārdoto preču daudzumu.
6. Temats Robežieņēmumi (MR-marginal revenue) ir kopējo ieņēmumu izmaiņa, palielinoties ražošanai un pārdošanai par vienu vienību.
Pilnīgas konkurences apstākļos (un tikai pilnīgas konkurences apstākļos) vidējie un robežieņēmumi ir vienādi ar preces vienas vinības cenu!
6. Temats Atsevišķa uzņēmuma pieprasījuma un ieņēmumu grafiks
6. Temats Uzņēmuma peļņas maksimizēšana (uzņēmuma līdzsvars) pilnīgas konkurences apstākļos īsajā periodā Ir divi optimālā ražošanas apjoma noteikšanas veidi: 1.salīdzinot kopējos ieņēmumus un kopējās izmaksas 2. salīdzinot robežieņēmumus un robežizmaksas Pilnīgas konkurences apstākļos izskatīsim abus veidus
6. Temats Peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms
6. Temats Peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms īsajā periodā pilnīgas konkurences apstākļos
Kopējās peļņas maksimums tiek sasniegts, ja robežieņēmumi ir vienādi ar robežizmaksām. MR=MC Pilnīgas konkurences tirgū (un tikai šādā tirgū) firmas optimālais ražošanas apjoms ir punktā, kad robežizmaksas ir vienādas ar produkcijas vienības cenu.t.i. MC=P Ražojot šo apjomu, pilnīgas konkurences apstākļos firma maksimizē peļņu vai minimizē zaudējumus
6. Temats Uzņēmumam ir jāturpina ražot tik ilgi, kamēr kopējie ieņēmumi pārsniedz kopējās mainīgās izmaksas, bet, ja kopējie ieņēmumi ir mazāki par kopējām mainīgajām izmaksām, tad ražošana ir jāpārtrauc
6. Temats Uzņēmuma piedāvājums īsajā periodā pilnīgas konkurences apstākļos
7. Ražošana un cenas pilnīga monopola apstākļos Pilnīgs monopols ir tad, ja: nozarē ir tikai viens ražotājs (piegādātājs) nav tuvu aizstājēju pastāv ievērojami (praktiski nepārvarami) šķēršļi jaunu firmu iesaistīšanai šai nozarē 7. Temats
7.1. Pieprasījums pilnīga monopola apstākļos Monopolista pieprasījuma līkne ir identiska (pilnīga monopola gadījumā) nozares pieprasījuma līknei, t.i., tā ir lejupslīdoša 7. Temats
Pieprasījums, robežieņēmumi un kopējie ieņēmumi monopola apstākļos
7. Temats Analizējot procesus, kas attēloti attēlā, redzam, ka monopola apstākļos pieprasījuma līkne ir lejupslīdoša: robežieņēmumu līkne atrodas zemāk par pieprasījuma (cenas) līkni kamēr robežieņēmumi ir pozitīvi (robežieņēmumu līkne virs horizontālās ass) - kopējie ieņēmumi pieaug. Kad robežieņēmumi ir negatīvi (robežieņēmumu līkne zem horizontālās ass), tad kopējie ieņēmumi samazinās kopējo ieņēmumu maksimums ir tad, kad robežieņēmumi ir vienādi ar nulli (MR=0) robežieņēmumi ir vienādi ar nulli (kopējie ieņēmumi sasniedz maksimumu), kad pieprasījums ir vienādelastīgs
7. Temats Monopols diktē tirgus cenu Pieprasījuma lejupslīdoša līkne nozīmē, ka monopolists nosaka cenu. Nosakot cenu, monopolists vienlaikus nosaka arī savu ražošanas apjomu. Tas nenozīmē, ka monopolists ir pilnīgi brīvs cenas un ražošanas apjoma izvēlē un pircējs ir pilnīgi monopolista varā
7. Temats 7.2. Peļņas maksimizēšana pilnīga monopola apstākļos 7.2. Peļņas maksimizēšana pilnīga monopola apstākļos Robežizmaksām jābūt vienādām ar robežieņēmumiem MR = MC
7. Temats Peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms monopola apstākļos
7. Temats 7.3. Monopolizēta tirgus ekonomiskās sekas
Patērētāja pārpalikums Pe e Qe P1 Q1 0 S D Patērētāja pārpalikums Starpību starp maksimālo cenu, ko ir ar mieru maksāt patērētājs, un cenu, kas faktiski jāmaksā, sauc par patērētāja pārpalikumu (consumer surplus)
Ražotāja pārpalikums Pe e QeQ2 0 S D P2 Ražotāja pārpalikums Ražotāja pārpalikums (producer surplus) ir starpība starp cenu, par kuru ražotājs ir ar mieru pārdot produkciju un cenu, par kuru faktiski to pārdot.
A Pm Pk B C D E Sabiedrības absolūtais zaudējums MC MR D Laukumu BCD, kas veidojas kā kopējais zaudējums no patērētāja un ražotāja pārpalikuma, sauc par sabiedrības absolūto zaudējumu (deadweight loss)
7. Temats Vidējo izmaksu samazināšanās apjoma dēļ
7. Temats 7.4. Cenu diskriminēšana Cenu diskriminēšana ir prakse, kad vienas un tās pašas preces dažādas vienības tiek pārdota par dažādām cenām, turklāt cenu atšķirības nav saistītas ar ražošanas izmaksām
7. Temats Ieņēmumu pieaugums, samazinot cenu
7. Temats Pilnīga cenu diskriminēšana
7. Temats Patērētāja pārpalikums cenu diskriminēšanas gadījumā
7. Temats Cenu diskriminēšanas realizācijai ir trīs priekšnosacījumi: Pārdevējam jābūt monopolistam Pārdevējam jābūt spējīgam sadalīt pircējus grupās ar atšķirīgām iespējām un gatavību maksāt par preci. Šīs sadalīšanas pamatā parasti ir dažāda pieprasījuma elastība Ir jāizslēdz iespēja pircējam tālāk pārdot preci
8. Temats 8. Firmas darbība monopolkonkurences un oligopola apstākļos 8.1. Monopolkonkurences jēdziens Monopolkonkurence ir tirgus tips, kurā daudz firmu ražo diferencētu produktu Diferencēti produkti ir vienas nozīmes produkti (preces), kuriem ir nelielas atšķirības no konkurentu produktiem
8. Temats Izskatīsim četras produktu diferencēšanas formas: 1. Produktu kvalitāte 2. Pakalpojumi un papildus nosacījumi 3. Izvietojums 4. Šķietamās atšķirības
8. Temats Ja pircējs domā, ka kāda ražotāja produkcija ir ļoti laba (augsta kvalitāte), bet cita ražotāja prece ir slikta (zema kvalitāte), tad nav nozīmes tam, kā ir īstenībā. Svarīgi, ka pircējs tā domā
8. Temats 8.2. Peļņas maksimizēšana monopolkonkurences apstākļos Peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms monopolkonkurences apstākļos īsajā periodā P 0 MC Q1Q1 Q 2 MR Q D
8. Temats MR MR 1 Q1Q1 MC D D1D1 P A Q LAC P P1P1 0 Firmas peļņas maksimizēšana garajā periodā monopolkonkurences apstākļos
8. Temats Līdzsvara cena monopolkonkurences apstākļos garajā periodā pārsniegs pilnīgas konkurences garā perioda cenu Monopolkonkurences apstākļos ražošanas apjoms ir nedaudz mazāks par efektīvo Monopolkonkurences apstākļos garā perioda līdzsvara cena ir augstāka par firmas robežizmaksām
8. Temats 8.3. Oligopola jēdziens Oligopols ir tirgus, kur neliels skaits ražotāju konkurē savā starpā. Tie ražo identisku (standartizētu) vai diferencētu produkciju
8. Temats Oligopola apstākļos visi ražotāji ir savstarpēji atkarīgi lēmuma pieņemšanā. Viena ražotāja cenas un ražošanas apjomi ietekmē visu pārējo firmu cenas un ražošanas apjomus. Ja viena firma pazemina cenu, tad tās pārdošanas apjoms pieaug, bet citu firmu pārdošanas apjoms samazinās Šajā situācijā pārējās firmas arī samazina cenu, bet tas savukārt samazina pirmās firmas peļņu. Tāpēc katrai firmai pirms tā pieņem lēmumu par cenu samazināšanu, vispirms ir jāmēģina noteikt, kāda būs citu firmu reakcija un kādas būs šīs reakcijas sekas. Situācija oligopolā ir līdzīga militārai plānošanai, kur pirms lēmuma pieņemšanas jāmēģina noteikt pretinieka darbību un tās iespējamās sekas
8. Temats Atšķirībā no pilnīgas konkurences un monopola, oligopola teorijā nav vispārīga modeļa Bez izmaksu un pieprasījuma ierobežojošas darbības oligopola firma saskaras ar vēl vienu ierobežojumu - konkurējošo firmu darbību
8. Temats 8.4. Kurno modelis Kurno modelis
8. Temats Kurno līdzsvars
8. Temats Edžverta modelis 8.5. Edžverta modelis
8. Temats 8.6. Pieprasījuma lauztā līkne Pieprasījuma lauztās līknes modelis
8. Temats 8.7. Spēļu teorija oligopolista stratēģijas noteikšanā Izskatīsim analoģiju, ko sauc par cietumnieku dilemmu (the Prisoners Dilemma )
8. Temats Alfu un Bobu noķēra nozieguma vietā, zogot automobili. Par šo noziegumu katram no viņiem draudēja cietumsods - divi gadi. Pratinot noziedzniekus, izmeklētajam radās aizdomas, ka viņi pirms diviem mēnešiem ir aplaupījuši banku. Izmeklētājs bija pārliecināts, ka aizdomas ir pamatotas, bet viņam nebija pietiekamu pierādījumu, lai piespiestu noziedzniekus atzīties
8. Temats Izmeklētājs rīkojās šādi! Viņš ievietoja katru atsevišķā telpā, izslēdzot sazināšanās iespēju. Katram no viņiem pateica, ka viņš tiek turēts aizdomās par bankas aplaupīšanu, un, ja viņš un viņa līdzdalībnieks atzīsies, tad katru sodīs ar 3 gadiem cietumsoda. Katram tika pateikts: ja viņš viens pats atzīsies, bet līdzdalībnieks nē, tad viņu sodīs ar 1 gadu cietumsoda, bet līdzdalībnieku sodīs ar 10 gadu cietumsodu. Katrs no viņiem arī zināja, ja neatzīsies neviens, tad viņi tiks sodīti par mazākā nozieguma izdarīšanu (mēģinājumu nozagt automašīnu) katrs ar 2 gadiem cietumsoda
8. Temats Spēles matrica
8. Temats Uzņēmumu grupu, kas ietilpst slepenā līgumā un ierobežo ražošanas apjomu, paaugstina cenas, un līdz ar to gūst papildu peļņu, sauc par karteli (cartel)
8. Temats Pieņemsim, ka krāpj viena firma un tai ir daudz krāpšanas iespēju. Pieņemsim, ka T firma izmanto vienu no tām, pārliecinot N firmu, ka nozarē ir samazinājies pieprasījums un nav iespējams pārdot produkciju (savu daļu) par norunāto cenu. Tā paziņo, ka pazemina cenu, lai pārdotu norunāto preču daudzumu, bet faktiski paplašina savu ražošanu un iegūst papildu peļņu. Pieņemsim, ka šī peļņa ir 4,5 miljoni Ls, bet N firma zaudē 1 miljonu Ls. Gadījumā, ja abas firmas rīkosies tā, kā aprakstījām iepriekš (abas pārkāpj vienošanos), tad tās secīgi pazeminās cenas un paplašinās ražošanu Šis process apstāsies tikai tad, ja cena būs vienāda ar vidējo izmaksu minimumu. Šajā gadījumā neviena firma negūs ekonomisko peļņu
8. Temats Oligopolistiskās spēles matrica
9. Ražošanas faktoru tirgus 9.1. Ražošanas faktoru tirgus vieta un loma tautsaimniecībā Ražošanas faktoru un patēriņa preču tirgus mijiedarbība 9. Temats
9.2. Ražošanas faktoru pieprasījums. Faktoru izmantošanas likums Ražošanas faktoru pieprasījums ir atvasināts pieprasījums no gala produkta un pakalpojumiem, ko ražo, izmantojot šos faktorus. Ražošanas faktori apmierina vajadzības nevis tieši, bet netieši, ar to izmantošanu nodrošinot patēriņa priekšmetu un pakalpojumu ražošanu, jo patērētāji, (t.i., mājsaimniecības) patērē pārtikas produktus un priekšmetus, kas ir saražoti, izmantojot ražošanas faktorus
9. Temats Ja faktors ir augsti ražīgs un ar to ražo preces, kuras sabiedrība augstu vērtē, tad šī faktora pieprasījums būs liels Pieprasījums būs neliels faktoram, kurš ir ražīgs, bet kurš nodrošina tikai tādas preces ražošanu, kurai ir mazs pieprasījums Praktiski nebūs pieprasījuma tādam ražošanas faktoram, kas ir ļoti ražīgs, bet ar to saražotajai produkcijai nav pieprasījuma
9. Temats Robežprodukts naudas izteiksmē, MRP Kopējie ieņēmumi, TR Produkta cena, P Robežprodukts, MP Produkta daudzums, q Faktora vienību skaits, Q MRP aprēķins pilnīgas konkurences apstākļos
9. Temats Robežprodukts naudas izteiksmē (marginal revenue product, MRP) ir kopējo ieņēmumu pieaugums, izmantojot mainīgā ražošanas faktora vienu papildu vienību
9. Temats Lielums, par kādu faktora katra papildu vienība palielina firmas kopējās izmaksas, ir faktora robežizmaksas (marginal resource cost, MRC) Uzņēmumam ir izdevīgi (tā palielina kopējo peļņu) izmantot faktora papildu vienības līdz brīdim, kad šī faktora robežprodukts naudas izteiksmē ir vienāds ar faktora robežizmaksām t.i. MRP = MRC
9. Temats 9.3. vismazāko izmaksu likums. Peļņas maksimizēšanas likums Vismazāko izmaksu likums (least-cost combination rule): faktoru kombinācija, kas konkrētam ražošanas apjomam nodrošina vismazākās izmaksas, ir tad, ja pēdējā naudas vienība, kas ir iztērēta katra faktora iegādei, nodrošina vienādu robežproduktu
9. Temats Peļņas maksimizēšanas likums (profit-maximizing rule, arī, combination of resources) Uzsvērsim, ka nepietiek, lai visu faktoru MRP ir proporcionāli to cenām, bet MRP ir jābūt vienādiem ar to cenām, t.i., to attiecība ir vienāda ar 1. P1=MRP1 P2=MRP2, jeb P=MRP
9.4. darba tirgus 9. Temats Nominālā darba alga (nominal wage) ir naudas daudzums, ko strādājošais saņem par savu darbu Reālā darba alga (real wage) ir lietu un pakalpojumu daudzums, ko strādājošais var nopirkt par nominālo darba algu
9. Temats Darba pieprasījuma līkne
9. Temats Aizstāšanas un ienākuma efekts
9. Temats Aizstāšanas efekts Pieaugot darba algas likmei, katra nostrādātā stunda dod lielāku naudas ienākumu, un katra brīvā laika (nenostrādātā) stunda tiek uztverta kā pieaugošs zaudējums (zaudētās iespējas) Ienākuma efekts Sasniedzot noteiktu visai augstu materiālo labklājību, brīvais laiks vairs netiek uztverts kā zaudējums, bet iegūst patstāvīgu un samērā augstu vērtību (derīgumu). Tāpēc indivīds cenšas iegūt vairāk šī labuma. Bet to var iegūt tikai samazinot darba piedāvājumu, t.i., nopērkot brīvo laiku par naudu, ko varētu saņemt, ja atteiktos no brīvā laika par labu darba laikam
9. Temats Līdzsvars darba tirgū
9. Temats Darba pieprasījuma līknes nobīde
9. Temats Bezdarbs (unemployment) ir situācija, kad darba piedāvājuma apjoms pārsniedz darba pieprasījuma apjomu Ekonomista izpratnē bezdarbnieks ir noteiktas kvalifikācijas darbinieks, kurš vēlas strādāt par attiecīgajā brīdī dominējošo algu, bet nevar atrast darbu
9. Temats Frikcionālais bezdarbs (frictional unemployment) - bezdarbs, kas ir saistīts ar strādājošo brīvprātīgu darbavietas maiņu un pagaidu nenodarbinātību Strukturālais bezdarbs (structural unemployment) - bezdarbs, kuru izraisa izmaiņas patēriņa preču pieprasījuma un tehnoloģijas struktūrā. Tas ir saistīts ar atsevišķu reģionu un nozaru attīstības īpatnībām. Šajā gadījumā vienlaikus ar darba pārpalikumu vienā nozarē vai reģionā var trūkt darbinieku citā nozarē vai reģionā. Tautsaimniecības struktūras pārkārtošana, (kas pašlaik ir raksturīga Latvijā) ievērojami palielina strukturālā bezdarba līmeni
9. Temats Cikliskais bezdarbs (cyclical unemploument) - bezdarbs, ko izraisa ekonomikas konjunktūras izmaiņas. Tas ir cieši saistīts ar ekonomikas aktivitātes cikliem, galvenokārt ar lejupslīdi un depresiju Sezonas bezdarbs (sesonal unemployment) - ir saistīts ar regulārām atsevišķu nozaru nodarbinātības izmaiņām gada laikā
9. Temats Ekonomisti lieto jēdzienu dabiskais jeb normālais bezdarba līmenis. Dabisko bezdarbu veido frikcionālais, strukturālais un sezonas bezdarbs. Dabiskais bezdarbs pastāv gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos ekonomiskās attīstības apstākļos
9.5. kapitāla un zemes tirgus kapitāla tīrā ražība 9. Temats Robinsons uz savas salas, zvejojot ar rokām, dienā var noķert 3 zivis un paēst ļoti pieticīgas vakariņas. Robinsonam ir arī cita iespēja - četru dienu laikā izgatavot tīklu ar kuru vienā dienā var noķert 12 zivis, bet šajās dienās būtu jābadojas (jāatsakās no patērēšanas), vai arī no kāda cita Robinsona jāaizņemas 12 zivis (4 dienas x 3 zivis = 12 zivis). Pieņemsim, ka Robinsons izvēlas otro variantu. Tātad 4 dienas Robinsons gatavo tīklus un ir spiests dzīvot uz kredīta. Cik zivis Robinsons ir ar mieru atdot kreditoram? Šeit ir runa par kapitāla tīro ražību
9. Temats Minētajā piemērā kapitāls ir tīkls, bet patēriņa labumi ir zivis. Tātad starpība starp patēriņa labumiem, kurus saražoja ar kapitāla palīdzību (12 zivis x 4 dienas = 48 zivis) un patēriņa labumiem, no kuriem vajadzēja atteikties, lai saražotu kapitālu (3 zivis x 4 dienas = 12 zivis), ir kapitāla tīrā ražība (48 zivis - 12 zivis = 36 zivis)
Tagad varam atbildēt uz iepriekš uzdoto jautājumu. Astotajā dienā (pēc tīkla četru dienu lietošanas) Robinsons var atļauties atdot kreditoram ne vairāk kā 36 zivis. Kapitāla tīro ražību var atspoguļot procentu izteiksmē: 36 / 12 x 100% = 300% Kapitāls tā īpašniekam dod ienākumu, ko sauc par procentu 9. Temats
kapitāla pieprasījums un piedāvājums. Procenta likme Vēlreiz uzsvērsim, ka pieprasījums pēc kapitāla ir pieprasījums pēc investīcijām, nevis vienkārši pēc naudas. Tas ir pieprasījums pēc naudas līdzekļiem, kas ir nepieciešami, lai iegādātos kapitālu tā naturālajā formā (ēkas, būves, iekārtas, mašīnas u. tml.) Procenta likme (rate of interest, r) ir maksa par to, ka kapitāla īpašnieks dod citam indivīdam iespēju izmantot kapitālu 9. Temats
Kapitāla tirgus līdzsvars
9. Temats 9.6. zemes (dabas faktoru tirgus) Ekonomikas teorija ar jēdzienu zeme saprot visus dabas resursus, kas nav cilvēku darbības rezultāts. Šiem resursiem ir vairākas īpatnības Pirmkārt, to daudzums ir ierobežots tai nozīmē, ka cilvēki nevar palielināt zemes vai minerāliegulu daudzumu Otrkārt, tos raksturo noteiktas fizikālās, ķīmiskās, klimatiskās u. tml. īpašības, kuras praktiski nav iespējams izmainīt Treškārt, parasti tos nevar pārvietot uz citu vietu
9. Temats Minētais ir pamatā zemes (dabas faktoru) cenu veidošanās īpatnībām, kas savukārt nosaka īpaša ienākuma veida - rentes - veidošanos Sarunvalodā visbiežāk ar zemes renti saprot maksu par zemes lietošanu. Tas nav pareizi. Jēdzieni zemes nomas maksa un rente nav identiski
9. Temats Zemes cenu pamatā nosaka divi faktori: 1. Zemes rentes lielums, ko var saņemt rentes īpašnieks; 2. Bankas procenta likme Zemes cena veidojas šādi: kur Pz – zemes cena R - zemes rentes lielums r - bankas depozīta likme decimāldaļskaitļos
10. Tirgus sistēmas un sabiedrisko (valsts) institūciju neveiksmes tirgus neveiksmes 10. Temats Tirgus mehānisms, kopumā veiksmīgi darbojoties, tomēr neatrisina visas sabiedriskās dzīves problēmas. Vispirms tas attiecas uz sociālajām problēmām, tomēr vairākos gadījumos tirgus neatrisina arī virkni tīri ekonomiska rakstura problēmu, kuras rada un pastiprina sociālo spriedzi
10. Temats Tirgus neveiksmju cēloņi visbiežāk tiek saistīti ar šādiem faktoriem: 1.monopoli 2.nepilnīga (asimetriska) informācija 3.blakusefekti 4.sabiedriskie labumi
10. Temats Nepilnīga (asimetriska) informācija Reālajā tirgū tā dalībniekiem nav pilnīgas informācijas par visiem tirgū notiekošajiem procesiem, tāpēc bieži tiek pieņemti neefektīvi lēmumi, rodas papildu izmaksas un zaudējumi. Šajā sakarībā var runāt par darījuma kārtošanas izmaksām
10. Temats Darījuma kārtošanas izmaksas (transaction costs) ir izmaksas, kuras rodas darījuma kārtošanas (noslēgšanas) procesā Tās var iedalīt: 1.informācijas iegūšanas izmaksas 2.mērīšanas izmaksas 3.sarunu vešanas un līgumu slēgšanas izmaksas 4.īpašuma tiesību aizsardzības izmaksas 5.nekorektas uzvedības izmaksas
10.2. Blakusefekti 10. Temats Blakusefekti (externalities) Tie ir tirgus dalībnieku darbības rezultātā radušies zaudējumi vai ieguvumi, kuri neatspoguļojas cenās Negatīvie blakusefekti (negative externalities) rodas, ja viena ekonomikas subjekta darbība rada zaudējumus citam subjektam
10. Temats S 2 =SI (MSC) e1e1 D (MSU) e2e2 PP2P1PP2P1 0 Q 2 Q 1 Q S 1 =UI (MPC) Negatīvais blakusefekts
10. Temats Tāpēc negatīvu blakusefektu gadījumā ekonomisko labumu ražošanas apjoms pārsniedz sabiedriski efektīvo apjomu Pozitīvie blakusefekti (positive externalities) rodas, ja viena ekonomiska subjekta darbība rada ieguvumus citam subjektam
10. Temats e1e1 e2e2 PP2P1PP2P1 0 Q 1 Q 2 Q A S (MSC) D 2 (MSU) D 1 (MPU) Pozitīvais blakusefekts
10. Temats Tāpēc pozitīva blakusefekta gadījumā ekonomisko labumu ražošanas apjoms ir mazāks par sabiedriski efektīvo apjomu
10. Temats Angļu ekonomists A.Pigu (A.Pigou ) viens no pirmajiem izstrādāja blakusefektu regulēšanas metodi Koriģējošais nodoklis ir nodoklis, kurš precēm ar negatīviem blakusefektiem paaugstina uzņēmuma individuālās robežizmaksas līdz sabiedrības robežizmaksām Koriģējošā subsīdija ir subsīdija, kura precēm ar pozitīviem blakusefektiem paaugstina individuālos robežieguvumus līdz sabiedrisko robežieguvumu līmenim
Kousa teorēma 10. Temats Principiāli jaunu pieeju blakusefektu problēmas risināšanai izstrādāja R.Kouss (R.Coase 1910), kurš 1991.gadā ieguva Nobela prēmiju ekonomikā Analizējot blakuefektu problēmu, R.Kouss nonāca pie secinājuma, kurš tika nosaukts par Kousa teorēmu (Coase theorem)
Tās būtība ir šāda: Ja visu dalībnieku īpašuma tiesības ir precīzi noteiktas un darījumu kārtošanas izmaksu (transaction coasts) nav, tad blakusefektu nav
10. Temats sabiedriskie labumi Sabiedriskie labumi (public goods) ir labumi, kurus patērē visi iedzīvotāji kolektīvi, neatkarīgi no tā, vai par šiem labumiem maksā vai nē Sabiedriskajiem labumiem ir raksturīgas divas iezīmes: 1.Viena cilvēka vai cilvēku grupas sabiedriskā labuma patēriņš nesamazina šī labuma pieejamību citam cilvēkam vai cilvēku grupai 1. No sabiedrisko labumu patērēšanas nav iespējams nevienu izslēgt
10.5. sabiedriskās izvēles teorija (public choise theory) 10. Temats Sabiedriskās izvēles teorija pēta politisko un ekonomisko parādību savstarpējās sakarības Šīs teorijas ietvaros tiek minēti ekonomikas regulēšanas paņēmieni, kuri ņem vērā sabiedrības politiskās un sociālās iezīmes
10. Temats Sabiedriskās izvēles teorijas redzamākais pārstāvis Dž.Bjukenens (J.Buchanan), 1987.gada Nobela prēmijas laureāts, uzskata, ka racionālas ekonomiskas uzvedības princips ir lietojams arī, pētot politiskos procesus Sabiedriskās izvēles teorijas pamatprincips balstās uzskatā, ka cilvēki rīkojas vienādi gan kā privātpersonas, gan kā sabiedriski (valsts) darbinieki
10. Temats Analizējot personisko izvēli, ekonomikas teorija ir secinājusi, ka cilvēku rīcību nosaka personiskā labuma maksimizēšanas vēlme. Kā patērētāji tie maksimizē kopējo derīgumu, kā uzņēmēji tie maksimizē peļņu u.tml. Sabiedriskās izvēles teorija uzskata, ka to cilvēku rīcību un izvēli, kuri darbojas sabiedriskajā sfērā, arī pamatā nosaka personiskās intereses. Šīs intereses sabiedriskajiem darbiniekiem saistās ar vēlmi saņemt pēc iespējas vairāk vēlētāju balsu, tikt ievēlētiem un ieņemt attiecīgo sabiedrisko posteni
10. Temats Vispirms, lai ilustrētu sabiedriskās izvēles teorijas mehānismu, izskatīsim vienkāršu tiešās demokrātijas piemēru Pieņemsim - kādā pilsētā tiek lemts par ielu apgaismošanu. Šajā pilsētā dzīvo tikai trīs iedzīvotāji: Bērzs, Liepa un Krūms Ielu apgaismojums visiem viņiem dos labumu. Tomēr šis labums katram būs atšķirīgs - viņi dzīvo dažādās vietās; nepieciešamība staigāt tumšajā diennakts laikā tiem arī ir dažāda u.tml.
Pieņemsim, ka Bērzs saņem 45% no kopējā labuma, ko dod ielu apgaismošana, bet Liepa un Krūms attiecīgi 30% un 25% Jo vairāk gaismas ķermeņu uz ielām uzstādīs, jo lielāku labumu gūs sabiedrība (kopējais labums). Tomēr papildu labums, ko dod katrs nākamais gaismas ķermenis, t.i. robežlabums, būs maksimāls pirmajiem uzstādītajiem gaismas ķermeņiem. Pieaugot gaismas ķermeņu skaitam, katrs nākamais dos arvien mazāku robežlabumu 10. Temats
Lēmuma pieņemšana tiešās demokrātijas apstākļos 10. Temats
Lēmuma pieņemšana tiešās demokrātijas apstākļos
10. Temats Lēmuma pieņemšana tiešās demokrātijas apstākļos
10. Temats Tiešās demokrātijas apstākļos, ja labums, ko sniedz sabiedriskās programmas tiek sadalīts vienlīdzīgi, bet izdevumi nevienlīdzīgi, tad ir tendence šo programmu finansēšanai izdot vairāk līdzekļu nekā tas optimāli vajadzīgs Analizējot visus trīs variantus, redzam: ja labumu sadale precīzi neatbilst izdevumiem, tad lēmumu pieņemšanā par noteicošo figūru kļūst persona, kuras intereses ir pa vidu starp ekstremālajām interesēm. Mūsu piemērā tas būs Liepa, kurš jebkurā gadījumā būs realizējis savas intereses
10. Temats Tātad tiešās demokrātijas apstākļos lēmumiem, kurus pieņem sabiedrība ir tendence realizēt t.s. vidusmēra vēlētāja intereses. Šāda sistēma dod iespēju izvairīties no ekstremālu lēmumu pieņemšanas. Tomēr vidusmēra vēlētāja modelis negarantē optimālā lēmuma pieņemšanu no izmaksu un rezultātu viedokļa Apskatītajā piemērā mēs redzējām, ka atkarībā no ieinteresēto personu izmaksu un labumu sadalījuma līdzekļi sabiedrisko programmu finansēšanai var būt izdalīti mazāk (tab.2.var.) nekā tas ir optimāli vajadzīgs vai vairāk (tab.3.var.)
Lobēšana (lobbying) ir atsevišķu grupu mēģinājumi ietekmēt likumdevējus pieņemt šīm grupām vēlamos lēmumus Vēl viena savdabīga darījumu forma ir savstarpējā atbalsta prakse - mijatbalsts (logrolling), t.i., kāda politiķa apņemšanās atbalstīt cita politiķa balsojumu apmaiņā pret viņa analogu rīcību 10. Temats
Uzdevumi mikroekonomikā
Pieņemsim, ka kādas preces kopējo pieprasījumu un piedāvājumu raksturo šādi dati: piedāvājums pieprasījums 5,04,94,54,13,83,5cena a)kāda būs līdzsvara (tirgus) cena? b)kāpēc cena 3,5 nekļūs par līdzsvara cenu un kāpēc par tādu nekļūs arī cena 5,0? c)pieņemsim, ka valdība ir noteikusi, ka maksimālā cena nedrīkst pārsniegt 3,8. Kādas būs šīs rīcības sekas? d)pieņemsim, ka valdība ir noteikusi, ka maksimālā cena nedrīkst pārsniegt 4,9. Kādas būs šīs rīcības sekas?
Pieprasījuma funkcija ir = 100-5p, piedāvājuma funkcija ir = 8p-4, kur p – cena, – pieprasījums, – piedāvājums Nosakiet līdzsvara cenu un pārdošanas apjomu!
Atrisinājums 100-5p=8p =13p p=8 p Qd=100-5*8=60 Qs=8*8-4=60 60 Qd=Qs Qs Q 8 Qd
Papildināts uzdevums Pieņemsim, ka tirgus situācija ir tāda pati kā iepriekšējā uzdevumā t.i. pieprasījuma funkcija ir Qd = 100-5p, piedāvājuma funkcija ir Qs = 8p-4. Ir sasniegts tirgus līdzsvars. Tad valdība ieved nodokli Ls 2 par katru pārdoto preces vienību. Kāda būs līdzsvara cena un pārdošanas apjoms?
Atrisinājums 8p-20=100-5p 13p=120 p=9,23 Q=100-5*9,23=53.85 Q 8 Qd Qs 60 Qsn=8(p-2)-4=8p-16-4=8p Qsn ,23 Qsn=Qd
Pieprasījuma tabula ir šāda: pieprasījums cena a)pie kādas cenas pieprasījums būs: absolūti (bezgalīgi) elastīgs absolūti neelastīgs vienādi elastīgs a)pie kādas cenas tiks gūti maksimālie ieņēmumi? b)kā izmainīsies pieprasījuma elastība, cenai pieaugot no 3 līdz 4
Nosakiet, vai punktā A pieprasījums ir elastīgs, neelastīgs vai vienādelastīgs A 0 Q
Pieprasījuma funkcija ir Q d =50-2p Nosakiet elastības koeficientu, ja preces cena ir 10
Atrisinājums Qd=50-2p P=10 E=? p 10 Q E=20/30=2/3=0,67 Ja p=10 tad Q=30 Ja p=5 tad Q=40 Tad P=5; Q=10 E=10/5*10/30=2/3=0,67
Pieprasījuma cenas elastība mopēdam ir E=3: a)ja mopēda cena tiks paaugstināta par 2%. Par cik procentiem izmainīsies pieprasījums? b)kā izmainīsies pārdevēja (ražotāja) ieņēmumi? Vai tie pieaugs vai samazināsies?
Vairāk nekā pirms 200 gadiem Ādams Smits izvirzīja paradoksu: ūdens, kas ir vitāli nepieciešams dzīvībai, ir lēts, bet briljanti, kuru lietderība salīdzinot ar ūdeni ir zema, ir ļoti dārgi. Izskaidrojiet šo paradoksu!
Pēteris pērk saldējumu un limonādi. To robežderīgumi doti tabulā: Limonādes robežderīgums Saldējuma robežderīgums Daudzums Saldējuma vienas vienības cena ir 4 naudas vienības (n.v.). Limonādes vienas vienības cena ir 2n.v. Par saldējumu un limonādi Pēteris mēnesī var izdot 16n.v. Cik saldējuma un cik limonādes pirks Pēteris, lai maksimizētu kopējo derīgumu? Cik liels būs kopējais derīgums?
Indra pērk medu un biezpienu. To derīgumi doti tabulā Kopējais derīgums (TU b ) Kopējais derīgums (TU m ) Daudzums Medus vienas vienības cena ir 6 naudas v ienības, biezpiena vienas vienības cena ir 3 naudas vienības. Par medu un biezpienu Indra var izdot 24 naudas vienības. Cik medus un cik biezpiena pirks Indra, lai maksimizētu kopējo derīgumu? Cik liels ir kopējais derīgums? Piezīme. Uzdevumu risināt, izmantojot patērētāja līdzsvara nosacījumus.
Students Jānis, sesijas laikā mācoties 10 stundas dienā var paaugstināt savu ekonomikas zināšanu līmeni. Viņam ir jāsadala minētās 10 stundas starp 3 priekšmetiem - mikroekonomiku, spēļu teoriju un grāmatvedību. Papildus zināšanas, kuras students iegūst veltot laiku tā vai cita priekšmeta studēšanai ir dotas tabulā (zināšanu pieaugums ir novērtēts nosacītos punktos)
Grāmatvedība Spēļu teorija Mikroekonomika Mācību stundas Nosakiet cik stundu students veltīs katram priekšmetam, lai maksimizētu kopējo zināšanu līmeni!
Patērētāja ienākumi kādā laika posmā ir 186 n.v. Šajā laika posmā viņš patērē labumus A, B un C, kuru vienas vienības cenas ir PA=10 n.v., Pb=12 n.v., Pc=16 n.v. Daļu naudas patērētājs uzkrāj. Tabulā ir doti labumu A,B,C un uzkrājumu robežderīgumi
Robežde- rīgums Vienību skaits Robežder- īgums Vienību skaits Robežde- rīgums Vienību skaits Robežde- rīgums Vienību skaits UzkrājumiLabums CLabums BLabums A Cik vienību labumu A, B un C pirks patērētājs un cik n.v. viņš uzkrās?
Bankas procentu likme ir 12% gadā. Ir pilnīgi droša obligācija, kuras nominālvērtība ir Ls 100. Obligācijas atmaksāšanas termiņš iestājas tieši pēc 4 gadiem. Kuponu maksājumi ir 10% gadā. Nosakiet šīs obligācijas cenu
Pieņemsim, ka tiek piedāvāts šāds investīciju projekts. Jāiegulda Ls Pirmā gada beigās tīrā peļņa būs Ls Otrā gada beigās tīrā peļņa būs Ls 3000, bet trešā gada beigās - Ls Pēc triju gadu ekspluatācijas objekts būs pilnīgi nolietojies un tiks likvidēts. Bankas depozīta likme ir 12% gadā. Nosakiet, vai ieguldīt naudu šajā projektā ir lietderīgi. Vienkāršības labad pieņemsim, ka Jums nav šaubu par projekta realizācijas iespējām un minēto peļņas apjomu, kā arī nav inflācijas
Izmantojot iepriekšējā uzdevuma datus, nosakiet objekta cenu pirmā gada sākumā
Pieņemsim, ka ir nolemts būvēt dārzeņu pārstrādes cehu. Ir paredzēti šādi ieguldījumi: Ls 5000 tūlīt, Ls 1000 tieši pēc gada. Cehs sāks ražot produkciju trešajā gadā. Trešajā gadā ražošana nesīs Ls 800 zaudējumus, bet turpmākajos 5 gados cehs nesīs Ls 1500 lielu peļņu ik gadu. Pēc sešu gadu ekspluatācijas ceha likvidācijas vērtība būs Ls 3000 (to varēs pārdot par Ls 3000) Bankas depozīta likme ir 10% gadā Nosakiet, vai ir lietderīgi ieguldīt naudu šajā projektā
Divas darbinieces Mārīte un Ingūna stundā nopelna - Mārīte Ls 3, Ingūna Ls 1.Veikalā, kurā viena kilograma gaļas cena ir Ls 1, ir jāstāv rindā 2 stundas. Veikalā, kurā viens kilograms gaļas maksā Ls 2, rindas nav. Minēto darbinieču un veikalu darba laiki sakrīt. Cik kilogramus gaļas ir jāpērk Mārītei un cik Ingūnai, lai viņām būtu izdevīgi gaļu pirkt par cenu Ls 1?
Ražotājs patērē divus ražošanas faktorus - A un B. To robežprodukti ir doti tabulā: Faktora B robežprodukts Faktora A robežprodukts Faktoru daudzums Faktora A vienas vienības cena ir Ls 12. Faktora B vienas vienības cena ir Ls 6. Minēto faktoru iegādei ražotāja rīcībā ir Ls 48. Cik faktora A un cik faktora B vienību iegādāsies ražotājs, lai maksimizētu ražošanas apjomu?
Ražotājs patērē ražošanas faktorus C un D. Kopējo produktu, kuru nodrošina attiecīgais faktors, skat. tabulā: TP d TP c Faktora vienību skaits Faktora C vienas vienības cena ir Ls 4.00, faktora D vienas vienības cena ir Ls Minēto faktoru iegādei ražotāja rīcībā ir Ls Cik faktora C un cik faktora D vienību iegādāsies ražotājs, lai maksimizētu ražošanas apjomu? Kāds būs šis apjoms? Piezīme. Aprēķini jāveic, izmantojot ražotāja līdzsvara nosacījumus
Koordinātu asīs uzzīmējiet divas izokvantas. Vienu, kas atspoguļo divus ražošanas faktorus, kurus ir jākombinē nemainīgās proporcijās (faktori nav savstarpēji aizvietojami). Otru - kura parādītu divus ražošanas faktorus, kuri ir pilnīgi savstarpēji aizvietojami
Tabulā ir dots produkcijas apjoms, izmantojot divu ražošanas faktoru alternatīvas kombinācijas Faktora A vienību skaits Faktora B vienību skaits Faktora A vienas vienības cena ir Ls 10, faktora B vienas vienības cena ir Ls 15 Kāda ražošanas faktoru kombinācija nodrošina 180 produkcijas vienību ražošanu ar viszemākajām izmaksām? Cik lielas ir šīs izmaksas?
Zīmējumā ir attēlotas līknes, kas raksturo atsevišķu firmu Iezīmējiet šīs firmas piedāvājuma līkni
Firma strādā pilnīgas konkurences apstākļos. Tās darbību raksturo šādi dati: MCAVCATCTVCTFCTCTRQP Firma ir situācijā, kad, ražošanas apjomam pieaugot, pieaug robežizmaksas. Analizējamajā intervālā, pieaugot ražošanas apjomam par vienu vienību, robežizmaksas pieaugs par 2 naudas vienībām
Aizpildiet tukšās vietas tabulā! Kas no tālākminētā ir jādara firmai? a) jāpalielina ražošanas apjoms b) jāsamazina ražošanas apjoms c) ražošana jāpārtrauc d) nav nekas jāmaina
Kādas būs Jūsu rekomendācijas, ja iepriekšējā uzdevumā minētās firmas produkcijas cena paaugstināsies par 2 naudas vienībām: a) jāpalielina ražošanas apjoms b) jāsamazina ražošanas apjoms c) ražošana jāpārtrauc d) nav nekas jāmaina
Firma strādā pilnīgas konkurences apstākļos. Vidējās nemainīgās, vidējās mainīgās un robežizmaksas ir šādas: 97,584,471,658,55245,.53945,55258,5MC 60,4556,3352,8250,1448,7548,148,755255,2558,5AVC 7,88,679,7511,141315,619, AFC Q
Tirgus cena samazinās no 71,6 līdz 52 un pēc tam līdz 45,5. Uzņēmējs pamatoti cer, ka pēc kāda relatīvi īsa laika cena atkal pieaugs līdz 71,6. a) kāds būs šīs firmas ražošanas apjoms, ja cena būs 71,6 ? b) vai firma ražos preci, ja cena samazināsies līdz 52? Ja ražos, tad - cik daudz? Ja neražos, tad - kāpēc? c) vai firma ražos preci, ja cena samazināsies līdz 45,5? Ja ražos, tad - cik daudz? Ja neražos, tad - kāpēc?
Firma strādā pilnīgas konkurences apstākļos. Ražošanas apjoms un izmaksas ir dotas tabulā: 30 Kopējās nemainīgās izmaksas (TFC) Kopējās mainīgās izmaksas (TVC) Ražošanas apjoms Tirgus cena ir Ls 55 a)Kāds ir peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms? b)Kāds ir maksimālais peļņas apjoms? c)Pie kādas cenas tiks pārtraukta ražošana?
Firmas robežieņēmumi ir 46 un robežizmaksas ir 24. Kādu peļņas apjomu firma zaudēs, samazinot ražošanu par vienu vienību?
Firmai ir līgums par 1000 produkcijas vienību ražošanu. Vienas vienības pārdošanas cena ir Ls 800, vidējās kopējās izmaksas ir Ls 700. Firmai piedāvā speciālu steidzamu pasūtījumu saražot vienu papildus vienību ar pārdošanas cenu Ls Šīs papildus vienības ražošana paaugstina vidējās kopējās izmaksas līdz Ls 701. Kāds būs peļņas pieaugums vai samazinājums, ja šis pasūtījums tiks pieņemts?
Nozarē, kura darbojas pilnīgas konkurences apstākļos, tirgus pieprasījuma funkcija ir: Q d = p, un tirgus piedāvājuma funkcija ir: Q s =50p-250 Nozarē darbojas 100 identiskas firmas: a) nosakiet tirgus līdzsvara cenu b) uzzīmējiet tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līknes c) uzzīmējiet vienas atsevišķas firmas pieprasījuma līkni, uzrakstiet šīs līknes vienādojumu
Pilnīgas konkurences firma precīzi nezin kopējo izmaksu līknes raksturu. Tā zina, ka kopējās nemainīgās izmaksas ir Ls 300 un pieņem, ka tās vidējās mainīgās izmaksas ir nemainīgas un ir Ls 5. Firma var pārdot preci par Ls 15 gabalā. Uzzīmējiet kopējo ieņēmumu un kopējo izmaksu grafiku Nosakiet minimālo ražošanas apjomu, kurš nodrošina peļņu!
Iezīmējiet robežieņēmumu līkni! d
Kāds ir peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms un pārdošanas cena?
Firmas pieprasījuma funkcija ir šāda: Q=0,1(110-P) a) sastādiet firmas pieprasījuma un robežieņēmumu tabulu cenai no Ls 110 līdz Ls 10 ar intervālu Ls 10 b) uzzīmējiet šīs firmas pieprasījuma un robežieņēmumu līknes. Nosakiet, kādā tirgū (pilnīgas konkurences vai monopolizētā) darbojas šī firma. Norādiet, kurās cenu zonās pieprasījums ir elastīgs, kurās - neelastīgs. Nosakiet pieprasījuma elastību cenām Ls 80 un Ls 40 c) šīs firmas nemainīgās izmaksas ir Ls 50, bet mainīgās izmaksas ir dotas tabulā:
TVC Q Nosakiet kopējās izmaksas un kopējo peļņu (zaudējumus) katram ražošanas apjomam d) vienās koordinātu asīs uzzīmējiet kopējo ieņēmumu un kopējo izmaksu līknes. Nosakiet ražošanas apjomu, kurš nodrošina maksimālo peļņu. Turpat iezīmējiet kopējās peļņas līkni un salīdziniet rezultātus
e) sastādiet vidējo kopējo izmaksu un robežizmaksu tabulu katram ražošanas apjomam. Vienās koordinātu asīs uzzīmējiet šīs firmas pieprasījuma, robežieņēmumu, robežizmaksu un vidējo kopējo izmaksu līknes un nosakiet peļņu maksimizējošo ražošanas apjomu, cenu un maksimālo kopējo peļņu. Rezultātus salīdziniet ar iepriekš iegūtajiem rezultātiem f) nosakiet katram ražošanas apjomam vidējo peļņu (peļņu uz vienu produkcijas vienību). Grafiski vai analītiski salīdziniet kopējās peļņas dinamiku un vidējās peļņas dinamiku. Izskaidrojiet, kāpēc šie lielumi maksimumus sasniedz pie dažādiem ražošanas apjomiem
Tirgus (nozares) pieprasījuma funkcija ir Q=16-2P Šajā tirgū darbojas viens monopolists, kuram ir divas rūpnīcas. Šo rūpnīcu robežizmaksas ir šādas: 86,55,54,53,52,5MC ,5MC Q Nosakiet šī monopolista optimālo ražošanas apjomu Cik ražos 1.rūpnīca un cik ražos 2.rūpnīca?
Firmas pieprasījuma funkcija ir P=65-0,05Q, šīs firmas robežizmaksu funkcija ir MC=5+0,1Q, robežieņēmumu funkcija ir MR=65-0,1Q, vidējo mainīgo izmaksu funkcija ir AVC=5+0,05Q, kopējās nemainīgās izmaksas ir 7500 a) Kādā tirgū darbojas šī firma (pilnīga konkurence vai monopols)? b) Kāds būs šīs firmas peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms? c) Cik liela ir maksimālā peļņa?
Zīmējumā attēlotas triju atsevišķu firmu pieprasījuma līknes. Kura no tām darbojas pilnīgas konkurences, kura – monopolkonkurences, kura – monopolizētā tirgū?
0 Q d P d P d P
Nozarē darbojas divas firmas: A un B. Tās ražo praktiski identisku produkciju. Ja firma B sekos visām firmas A cenu izmaiņām, tad firmas A pieprasījuma līkne būs: q=4-0,4P Ja firma B ignorēs firmas A jebkuras cenu izmaiņas, tad firmas A pieprasījuma līkne būs: Q=18-2,25P Pieņemsim, ka firmas A robežizmaksas ir: MC=5,5+Q Nosakiet firmas A peļņu maksimizējošo ražošanas apjomu un realizācijas cenu. Kā izmainīsies peļņu maksimizējošais ražošanas apjoms un realizācijas cena, ja robežizmaksas samazinās līdz: MC1=4,5+Q
Tabulā ir dota kādas firmas ražošanas funkcija: Q L kur L - strādājošo skaits dienā Q - produkcijas apjoms dienā Vienas produkcijas vienības pārdošanas cena ir 5n.v a) aprēķiniet darba robežproduktu naudas izteiksmē, uzzīmējiet attiecīgu grafiku b) cik strādnieku dienā firma algos, ja darba algas likme dienā būs 24; 21; 14; 9; 4 n.v.?
Kādā nelielā uzņēmumā ir vajadzīgi strādnieki. Darba pieprasījuma funkcija ir L=8-0,2W, kur L-strādnieku skaits, W-darba algas likme nedēļā. Pieteicās 6 cilvēki. 2 vēlējās saņemt ne mazāk kā 10 n.v. nedēļā, viens -ne mazāk kā 15 n.v., viens-ne mazāk, kā 20 n.v. un divi ne mazāk kā 25 n.v. a) Cik strādnieku tiks pieņemts darbā? Kāda būs darba algas likme? b) Pieņemsim, ka valdība nosaka minimālo darba algas likmi 30 n.v. Cik strādnieku algos minētais uzņēmums?
Zemnieks par 8000 Ls ir nopircis zemes gabalu. Viņš prognozē, ka turpmāko piecu gadu laikā peļņa no šī zemes gabala būs nemainīga. Pēc pieciem gadiem šis zemnieks zemes gabalu varēs pārdot par 5000 Ls. Pieņemsim, ka bankas depozīta likme šo 5 gadu laikā būs nemainīga un vienāda ar 6% gadā. Kādai ir jābūt ikgadējai tīrai peļņai, lai šo pirkumu uzskatītu par lietderīgu?
Saldējuma mīļotāju partija, lai panāktu dotācijas saldējuma ražotājiem, mēģina iegūt studentu partijas atbalstu, apsolot atbalstīt tos balsošanā par stipendiju paaugstināšanu studentiem. Šādu praksi sauc par: a) lobismu; b) mijatbalstu; c) balsošanas paradoksu.
Apdzīvotas vietas tuvumā darbojas lidlauks. Katru dienu tiek veikti 12 lidojumi. Sakarā ar tūrisma sezonas iestāšanos lidlauka administrācija ir nolēmusi uzsākt 13.lidojumu, kuru veikt iespējams tikai vēlu vakarā. Trīspadsmitais lidojums palielinās lidlauka ieņēmumus par 1000 n.v., bet lidojuma organizēšanas izmaksas būs 600 n.v. Trīspadsmitais lidojums vēlā vakara stundā traucē iedzīvotāju atpūtu, ko tie novērtē 700 n.v. Vai trīspadsmitais lidojums tiks organizēts, ja: a) iedzīvotājiem ir tiesības aizliegt lidojumus vēlā vakara stundā; b) lidlauks administrācijai ir tiesības veikt lidojumus jebkurā laikā?
Pieņemsim - kādā mazpilsētā vadība ierosina izveidot parku. Katram pilsētas izdzīvotājam ir jābalso par vai pret. Parka izveidošanas un uzturēšanas izmaksas ir Ls 500 gadā. Lai segtu šīs izmaksas, tiek plānots ieviest nodokli, kurš būtu vienāds visiem pilsētas iedzīvotājiem. Tabulā ir doti dati par katra iedzīvotāja ikgadējo labumu, ko tas gūst no parka
64Ozoliņš 10Ošiņš 60Priedītis 15Liepiņš 65Kļaviņš 70Gobiņš 58Eglītis 25Bērziņš 58Apsītis 54Alksnītis Viena iedzīvotāja ikgadējais labums (LS)Iedzīvotāji a)Aprēķināt kopējo tīro labumu, ko gūs iedzīvotāji. Vai piedāvātais projekts ir sabiedriski izdevīgs? b)Kā balsos katrs iedzīvotājs? c)Vai projekts tiks pieņemts?
Pagastā dzīvo 11 ģimenes. Pagasta teritorijā ir rūpnīca, kura piesārņo vietējo ezeru. Daļa ģimeņu vēlas, lai rūpnīcai tiktu uzlikts nodoklis par ūdens piesārņošanu, bet daļa strādā šai rūpnīcā un nav ieinteresēta šāda nodokļa ieviešanā. Atsevišķi ģimeņu priekšstats par nodokļa maksimālo likmi parādīts tabulā Nodokļa likme KJIHGFEDCBAĢimene Pieņemsim, ka divas politiskās partijas cīnās par iekļūšanu šī pagasta valdē. Kādu nodokļa likmi piedāvās partijas, lai būtu cerības tikt ievēlētām pagasta valdē?