BALTIJAS JŪRA

Baltijas jūra iekšējā jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā, to ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi - Ēresuns, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli - Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai - ar Ziemeļjūru.

Baltijas jūras vēsturiskie nosaukumi Vendu jūra (ciltis, kas dzīvojuši jūras krastos) Varjagu jūra (senie slāvi) Austrumu jūra (vācieši - Ostsee)

Vairākas jūras mūsu jūras vietā Pēdējais lielais ledājs atstāja Baltijas teritoriju apmēram pirms gadu tūkstošiem. Baltijas dienvidu daļā tas beidzās ātrāk, ziemeļu daļā vēlāk. Kopš tā laika jūra vairākas reizes ir mainījusi savus krastus Baltijas ledus ezers. Baltijas jūras vecākā stadija. Šim ezeram nebija savienojuma ar jūrām, tādēļ tas bija pildīts ar saldūdeni. Šī ezera platība arī bija daudz mazāka par tagadējo Baltijas jūru. Baltijas ledus ezera stadija ilga apmēram gadus.

Nākamā Baltijas jūras stadija Joldijas jūra, kas savukārt bija plašāka par tagadējo jūru, un ūdens tajā bija sāļāks nekā tagad. Šis periods ilga tikai dažus simtus gadu (pirms tūkstošiem gadu) Ancilus ezers - jūra atkal kļuva par ezeru – sākās periods (pirms tūkstošiem gadu). Pamazām izveidojās Ancilus ezera savienojums ar Ziemeļjūru, šis savienojums kļuva aizvien lielāks, ūdens apmaiņa ar jūru spēcīgāka, ūdens aizvien sāļāks,

Litorīnas jūras periods (pirms tūkstošiem gadu) Litorīnas jūras sāļie ūdeņi pārklāja lielu tagadējās piekrastes daļu. Jūrai atkāpjoties, piekrastē radās lagūnu virkne. Tagadējie piejūras ezeri (Babītes, Liepājas, Engures un citi) ir šo lagūnu relikti. Vienlaicīgi ūdens Baltijas jūrā kļuva mazāk sāļš

Vispārējs raksturojums Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, tā ir gandrīz pilnībā noslēgta Jūra atrodas virs kontinentālās Zemes garozas, tā nav veidojusies plātņu tektonikas procesu rezultātā Tāpēc jūra ir salīdzinoši sekla.

Izmēri Garums km Vidējais platums km Vidējais dziļums - 55 m Maksimālais dziļums m (Landsortas ieplaka starp Stokholmu un Gotlandi). Otra dziļākā dzelme jau ir ievērojami seklāka - Gotlandes ieplaka metrus dziļa Platība - ap km² Tilpums - ap km³ Krasta līnijas garums - ap km

Baltijas jūras dibena virsma

Krastu formas Baltijas jūras krastu formas nosaka ledāja darbības sekas. Izplatīti ir šāda veida krasti:

Šēru krasti Zviedrijas un Somijas piekraste (nedaudz arī Krievijas piekraste pie Somijas robežas) gandrīz pilnībā sastāv no šēru krastiem - spēcīgi saposmotiem klinšu krastiem ar ļoti daudzām klinšu saliņām. Krasti veidojušies, ledājam erodējot nogulumiežus līdz kristāliskajam pamatklintājam. Jūras viļņu darbība cietos klinšu krastus nevar izskalot un tie ilgstoši saglabājas nemainīgi

Klinšu krasti Atsevišķos posmos Baltijas jūras krasts sastāv no augstām klintīm. Šādi krasti raksturīgi Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai un Dānijai piederošajai Bornholmai, kā arī Igaunijas ziemeļu piekrastei un vietām - arī Igaunijas salu piekrastei. Krāšņas, augstas klintis vietām atrodas arī Dānijas un Vācijas piekrastē

Smilšu pludmales Baltijas jūrai raksturīgas garas, nemainīgas smilšu pludmales. Šādas pludmales dominē Latvijas, Lietuvas, Kaļiņingradas apgabala un Polijas piekrastē, Igaunijas dienvidu piekrastē un vietām Ļeņingradas apgabalā. Šādām pludmalēm raksturīgi, ka sedimentu (nogulumu) plūsma ir līdzsvarā - cik jūra krastu izskalo, tik nogulumu tā atgriež atpakaļ. Diemžēl klimata un jūras līmeņa izmaiņu dēļ līdzsvars daudzviet tiek izjaukts un notiek aizvien aktīvāka šāda tipa krastu izskalošana

Lagūnu krasti Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā atrodas vairākas lielas lagūnas - Kuršu joma, Vislas līcis un Gdaņskas līcis, līdzīgi veidots ir arī Šcecinas līcis. Lagūnas ir gandrīz pilnībā atdalītas no pārējās jūras ar saurām smilšu joslām - bāriem. Lagūnas ir seklas, to ārējie krasti ir stāvi, nestabili - tos veido smilšu kāpu ārējā, stāvākā, nestabilā daļa. Savukārt iekšējie krasti bieži ir zemi, purvaini. Lagūnās ūdens ir gandrīz bez sāls, tajās dzīvo saldūdens sugas

Sāļums Baltijas jūras sāļums ir daudz mazāks kā vidēji okeānā, jo Baltijas jūra ir gandrīz pilnībā noslēgta un tajā ir liela saldūdens pieplūde no upēm un nokrišņiem. Jūras sāļums variē no 1 ziemeļu daļā līdz centrālajā daļā. Vissāļākajā zonā metru dziļumā sāļums ir Salīdzinājumam Pasaules okeāna vidējais sāļums ir 35

Temperatūra Raksturīgi arī tas, ka ūdens vidējā temperatūras izmaiņas sakrīt ar sāļuma gradientu - vissiltākais ūdens ir pie Dānijas krastiem un visaukstākais - Botnijas līča ziemeļu daļā. Šo abu faktoru - sāļuma un temperatūras - dēļ, dažādās Baltijas jūras daļās dzīvo dažādas sugas

Jūras straumes Tāpat kā citās jūrās un okeānos, arī Baltijas jūrā ir nemainīgas jūras straumes Valdošā ūdens virzīšanās jūrā ir pretēja pulksteņa rādītāja virzienam Jūras straumes virzienu var izmainīt vējš

Baltijas jūras vides aizsardzība Ūdens kvalitāti ietekmē piesārņojums no: rūpniecības lauksaimniecības apdzīvotās vietās tūristiem ostām (nafta)

Cēlonis Piesārņojumu veicina niecīgā ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru, kas norīt lēni – vidēji 45 gadu laikā Liels piesārņojuma daudzums no attīstītajām piekrastes valstīm

Zvejniecība un zivju pārstrāde Baltijas jūra pietiekami bagāta ar zivju krājumiem Nozīmīga Latvijas saimniecības nozare – zvejniecība Moderna zveju flote tika izveidota 20.gs. otrajā pusē Lai nodrošinātu zivju krājumi tika ieviesta zivju nozvejas kvota

Nozīmīgākie zivju resursi Brētliņas Reņģes Mencas Bute Laši

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejo apmēram 200 kuģu un 800 zvejas laivu Ar zveju valstī nodarbojas 200 zivsaimniecības uzņēmumu

Zivju produkcijas ražošana Latvijā tradicionāli ražo zivju konservus – galvenā zivju produkcijas eksporta daļa 40% saražotās zivju produkcijas tiek eksportēta 90% zivju konservu tiek eksportēti uz Krieviju un citām NVS valstīm Strauji pieaug zivju konservu eksports uz ES valstīm

Zivju produkcijas ražošanas struktūra