Rainis "Uguns un nakts" Dmitrija Čornobiļa 11A gads

Rainis ( ) Īstajā vārdā Jānis Pliekšāns. Latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem. Jānis Pliekšāns ir dzimis gada 11. septembrī Dunavas pagastā zemnieka Krišjāņa Pliekšāna un viņa sievas Dārtas ģimenē. Viņš mācījās Grīvas vācu skolā ( ) un Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kuru beidza gadā. Viņa slavenākie darbi ir "Fausta" tulkojums, "Zelta zirgs", "Pūt Vējiņi!". Rainis tika ievēlēts Satversmes sapulcē un piedalījas pirmajās trīs Saeimās. Arī viņš bija Dailes teātra līdzdibinātājs, Nacionālā teātra direktors, un izglītības ministrs. Rainis kā viens no pirmajiem aicināja veidot neatkarīgu Latvijas valsti.

Tēma Lugas tēma ir tautas atbrīvošanas cīņa pret iebrūcējiem un Lāčplēša varoņdarbi. Rainis klasiskājam darbam «Uguns un nakts» devis apakšvirsrakstu "sena dziesma jaunās skaņās", norādot uz Andreja Pumpura eposa un folkloras leģendu sižetu transformāciju nacionāli simboliskā vēstījumā par latviešu varoni. Galvēnie notikumi ir Kangara nodevība, Lāčplēša izglābšana, Laimdotas parādīšanās viņa dzīvē, krustnešu ienākšana Latvijā, Kaupas savervēšana, notikumi apburtajā salā un, protams, Lāčplēša nāve. Par visspilgtāko notikumu es uzskatu fragmentu, kurā attēlota Kangara nodevība. Šis notikums bija ļoti emocionāls, jo, atšķirībā no Andreja Pumpura eposa, Kangars bija Lāčplēša draugs, kurš ir dzīvs, pateicoties varoņa drosmei.

Tēmas atspoguļojums citā autora tēmā Abas galvēnas personas ir tautas varoņi savā valstī. Notikumi ir gandrīz vienā laikā 13. gadsimtā. Abi dramatiskie darbi ir lugas. Abi varoņi ir cinītāji par tautas neatkarību. Rainis «Uguns un nakts» Galvēnais varonis ir Lāčplēsis, kuram ir milzīgs spēks, ļoti klausošie ausis un ir sievietes un lāča dēls. Darbība notiek Latvijā Iebrucēji ir vācieši Lāčplēsis ir izgudrots raksturs. Fridrihs Šillers «Vilhelms Tells» Galvēnais varonis Vilhelms Tells ir parasts zemnieks, kurš prasmīgi apguvējis šaušanas. Darbība notiek Šveicē Iebrucēji ir austrieši Vilhelms Tells ir reāli dzīvojošs cilveks, bet mūsdienās šī doma ir apstrīdēta.

Ideja Izlasot Raiņa lugu Uguns un nakts, es sapratu, ka šī luga nav nekas cits kā tumsas un gaismas spēku cīņas atainojums. Jau pats šīs lugas nosaukums – Uguns un nakts simbolizē gaismu un tumsu. Jo uguns taču ir gaišs, karstumu izstarojošs, bet nakts ir tumša un auksta. Izlasot šo lugu, es vēlreiz pārliecinājos, ka šī tumsas un gaismas spēku cīņa patiesi ir mūžīga, jo arī pati luga beidzas ar tādu kā apliecinājumu, ka šī cīņa vēl nav beigusies, jo pašās lugas beigās abi varoņi iet bojā, nogāžoties lejā no kraujas, un iekrītot atvarā. To apliecina arī Spīdolas teiktais: Vēl cīņa nav galā un nebeigsies. Tev, Lāčplēsi, Spīdola palīgā ies! Ar šo lugu mēs varam vilkt arī zināmas paralēles ar mūsdienām, jo arī patlaban mūsu, un ne tikai mūsu valstī notiek nemitīgas gaismas un tumsas spēku cīņas: policija cenšas apkarot noziedzību valstī, tiek apkarota korupcija, un tā tālāk.

Konflikts lugā Kad Lāčplēsim izdevies sakaut krustnešus, notiek miera sarunas ar sacensībām, kurās Lāčplēsim jācīnās ar savu galvēno pretinieku Melno bruņinieku. Melnais bruņinieks nocirta Lāčplēša ausis, taču viņam vēl neizdodas uzveikt Lāčplēsi, cīņa starp viņiem turpinājas. Autors lugā Melno Bruninieku attēlojis, kā būtni, kas ievieš lasītājiem sevišķu ienaidu un dusmas. Sevišķi naida pilna un nejauka ir arī Melnā bruņinieka runa, kurā pastāvīgi pausts ienaids un necieņa pret Lāčplēsi un latviešu tautu. Viņš, manuprāt ir pārāk iedomīgs, kas aklājas šajā citātā: Nu, nāc tad, Lāčplēsi! No manis vēl visi ir mukuši! Melnais bruņinieks tagad tautas acīs ir ieguvis apspiedēja un ļaunumdara simbolu, jo nāk no vācu tautas, kas ilgus gadsimtus apspieda latviešu tautu. Vēl vienam konfliktam ar Lāčplēsi ir pilnīgi personisks pamats: Spīdola nenostājas pret Lāčplēsi kā pret tautas varoni, pat draudēja viņam. Bet vēlāk arī viņa spēj rast pareizu ceļu, labot savas kļūdas, kļūst par Lāčplēša un Laimdotas draugu, atrod sev vietu tautas cīņā pret iebrucējiem.

Telpas raksturojums Pirmā cēlienā liela istaba Aizkraukles pilī pie Daugavas iekārtota senlatviešu stilā un fantastiski izgreznota. Otrā cēlienā Burtnieka nogrimusī pils ezera dibenā. Pils lielā goda istaba, stikla sienas, pa labi lielas durvis. Darbība notiek naktī. Uguns deg apgaismojamos traukos. Aiz stikla sienām viļņojas ezers, redzāmi dažādi ūdens dzīvniekus un čūskas, stiepjas ūdensaugi. Trēšā cēlienā ir Spīdolas valdnieces tilts, liela istaba, bagātīgi izdaiļota. Pa kreisi Spīdolas troņa sēdeklis, tam gar malām un pretī virsaišu krēsli. Vidū lielas durvis, aizsegtas ar sarkanu priekškaru. Pa kreisai rokai otras durvis uz Spīdolas mazākajām istabām; pa labai durvis uz kareivju istabu. Ceturtā cēlienā darbība notiek jūras krastā, Nāves salā. Piektā ir Lielvārdes pilī uz paša Daugavas krasta. Pils goda istaba, celta senlatviešu garā, bet izpušķota ar eiropiešu lietām.

Laika raksturojums Uguns un nakts rāda varoņu laikmetu, kas lielā mērā veidoja tautas apziņas pamatu. Notikumu norises vietu un laiku, t.i. mūsu zemi 13.gs. sākumā. Attēlotas arī Rīgas celšanas ainas, Burtnieku pils augšāmcelšanās ainas, utt. Izjustā divu spēku cīņa bija vērojama arī tā laika sabiedrībā. Meklējot cēloņus tautas apspiestībai, Rainis tos saskatīja vēsturē – 13.gs. notikumos. Tā kā Rainis tad bija gada revolūcijas laikos, tad lugā «Uguns un nakts» viņš prasmīgi sapludināja pasaku un mitoloģiskos tēlus ar 13. gadsimta vēsturiskajiem personāžiem. Folklorai raksturīgais sižets Uguns un nakts noris 13. gadsimtā, kad Latvijas teritorijā iebruka vācu krustneši. Savukārt 13. gadsimts, protams, ir 20. gadsimta spogulis. Uguns un nakts iesākumā apcerēta zaudētā paradīze, senlatviešu idilliskā sadzīvošana; darbojas arī pēc sengrieķu parauga veidotais dievu panteons.

Tēlu raksturojums Lācplēsis tautas varonis, patriots, cinītājs par savas tautas brīvību un Gaismas pili, dzirdīgs pret skaistumu, pret netaisnību. Viņš dzird savu zemi. Cilvēku sirdis un dvēseles uzticējās brašājam tautas varonim. Ļaudis smēlās gudrību un spēku no Lāčplēša. Simbolizē heroismu, cilvēka drošsirdību, kas attīra zemi no iebrucējiem. Melnais Bruninieks ir no vācu tautas, necienīgs pret latviešu tautu, iedomīgs, ļaunumdara simbols. Kangars ir Lāčplēša un latviešu tautas nodevējis, atklāja Melnajam Bruniniekam, kur slēpjas Lācplēša spēks. Līkcepure arī no tumšas puses, nodevējis. Spīdala (Spīdola) - Aizkraukļa vienīgā meita. Viņa no sākuma bija ragana, Spīdola simbolizē mākslu. Spīdala – ir Lāčplēsim ļauna darītāja, sadarbojas ar Veco raganu un Kangaru pret Lāčplēsi, cenšas viņu šķirt no Laimdotas, pazudināt, vēlas viņam nāvi. Pēc tam viņa arī spēj rast pareizu ceļu, labot savas kļūdas, kļūst par Lāčplēša un Laimdotas draugu, atrod sev vietu tautas cīņā pret iebrucējiem. Laimdotu var uztvērt kā Latvijas simbolu.

Vēstījuma veidojums Luga uzrakstīta pa cēlieniem, kopumā viņu ir pieci un sākumā ir prologs. Kompozīcija: Sarežģījums: Melnais Bruņinieks atnesis Spīdolai uzdevumu – Spīdolai vajadzēs postīt stipro Lāčplēsi ar viltību, ar savu skaistumu. Kapinājums: Kangars liek cirst akā, Lāčplēsis paklausa un salauž burvību – ceļu mūžībai. Kangars kūda cirst ābeles galotni, bet Lāčplēsis paklausa Spīdolu un cērt vienu zaru. Spīdola uzmodina Laimdotu un citus akmeņos pārvērstos. Kulminācija: Iedegas cīņa. Lāčplēsis pārcērt bruņinieka vairogu, bet tas nocērt viņam ausi. Gaismas pils atslēga, kuru bruņinieks sacērt. Atrisinājums: Lāčplēsis saķer bruņinieku un lauzdamies iegāžas dzelmē. Ir autora remarkas katrā cēliena sākumā un beigās, kur viņš stāsta par tēlpu katrā situācijā. Autors dažkārt apraksta iekāvās, ko dara dialoga dalībnieks paralēli runāšanai (piem. Burtnieks plēš sev matus). Luga rakstīta dzejā, to labskanīgāku un saprotamāku padara atskaņas. Rainis lieto vārdus pamazināmā formā jeb deminutīvus. Tā kā luga rakstīta dzejā, tad Rainis izmanto tēlainos izteiksmes līdzekļus – epitetus - medus dvēselīte, zelta spuras, viltus čūska, goda zaglis, personifikācijas - mutes dot laimes māte laivā sēd, mēle tek, vakarmāte balvas nes, salīdzinājumi - meitiņa kā smildziņa.