Aviācijas likumdošana un gaisa satiksmes vadības procedūras (AIR LAW AND ATC PROCEDURES) 1.nodarbība

Kādus ST subjektus Jūs varat nosaukt? Valstis Starptautiskas organizācijas

Kas ir starptautisko tiesību subjekts? Spēja uzņemties tiesības un pienākumus starptautiskās tiesībās Piemīt procesuālās privilēģijas iesniegt prasību starptautiskā tribunālā Ir intereses, kuras pakļautas ST regulējumam Piemīt spēja slēgt līgumus ar valstīm un SO

Gaisa tiesības. Attīstība Starptautisko tiesību nozare, kas regulē valstu attiecības gaisa telpas izmantošanas jomā un nosaka gaisa telpas tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību un civilās aviācijas nodrošināšanas jautājumus Starptautiskie lidojumi virs kādas valsts gaisa telpas Starptautiskie lidojumi tieši starptautiskajā gaisa telpā 1919.g. Parīzes konvencija par gaisa kuģniecību, nostiprināja katras valsts pilnīgu un ekskluzīvu suverenitāti par gaisa telpu 2. pasaules kara laikā ASV izsaka iniciatīvu sasaukt starptautisko konforenci starptautiskās civilās aviācijas darbības principiem izstrādāšanai Čikāgā g. 7. decembrī paraksta Čikāgas konvenciju par Starptautisko civilo aviāciju

Kas ir starptautiska organizācija? Sastāv no valstīm un/vai starptautiskām organizācijām Ir nodibināta ar līgumu Autonoma personība no tās dalībniekiem un ir apveltīta ar tiesībspēju Spēja pieņemt normas, kas adresētas organizācijas dalībniekiem

Starptautiska organizācija Starptautiskās organizācijas ir starptautisko tiesību subjekti un kā tādām tām ir saistoši jebkuri pienākumi, kas tām piešķirti saskaņā ar starptautiskām tiesībām, to konstitūcijām vai starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir. Advisory Opinion on Interpretation of the Agreement of between WHO and Egypt (ICJ Reports, 1980)

Kas ir starptautisks līgums? Starptautisks nolīgums Starp valstīm Rakstiski Regulē starptautiskās tiesības Avots: 2.pants Vīnes Līgumtiesību konvencija (1969) Skatīt arī: Vīnes konvencija par līgumtiesībām starp valstīm un starptautiskām organizācijām un starp starptautiskām organizācijām (1986)

Kā līgums kļūst saistošs valstij? Teksta pieņemšana, t.sk. parakstīšana (9.p.) Teksta autentifikācija (10.p.) Sekas: pienākums nepārkāpt līguma objektu un mērķi (18.p.) Piekrišana būt saistītai ar līgumu (11.p.) Tiesības: (1) iesniegt atrunas, kas nav pretrunā ar objektu un mērķi (19.p.) (2) piekrist vai iebilst atrunām (20., 21.p.) Stāšanās spēkā, provizoriska piemērošana Depozitārijs, publikācija, reģistrācija

Piekrišana būt saistītai Parakstīšana Instrumentu apmaiņa RatifikācijaApstiprinājumsApliecinājumsPievienošanās Citi veidi

SO aktuāli līgumtiesību jautājumi Atrunas/interpretējošās deklarācijas Dibināšanas līgumu interpretācija Grozījumi,papildinājumiTiesībspēja Līguma darbības izbeigšanās Līgumu pēctecība

Ko parasti nosaka līgums? Sastāvs (globālās: reģionālās – ģeogrāfiski, politiski) Kompetences (politiskās: administratīvās) Struktūra (institūcijas) MītneUzņemšanaPārstāvībaIzstāšanāsIzslēgšana Dalības apturēšana

Terminoloģija Tiesībspēja – legal capacity Rīcībspēja – capacity to exercise rights Tiesību subjekts – legal person, subject Tiesībsubjektība – legal personality

Kas ir nepieciešams tiesībspējai/rīcībspējai? Pastāvīga valstu apvienība, likumīgi mērķi, institūcijas Organizācijas atšķirtība tiesisko pilnvaru un mērķu ziņā no tās dalībvalstīm Tādu tiesisko pilnvaru pastāvēšana, kuras var izmantot starptautiskā arēnā un ne tikai vienas vai vairāku valstu nacionālās sistēmās (I.Brownlie)

Ja valstij piemīt visas starptautiskās tiesības un pienākumi, kurus atzīst starptautiskās tiesības, tad tādas apvienības kā organizācijas tiesībām un pienākumiem ir jābūt atkarīgiem no tās mērķiem un funkcijām, kas noteikti vai domāti tās pamatdokumentos un attīstīti praksē. Reparation for injuries suffered in the service of hte UN, ICJ 91949)

Tiesībsubjektība pastāv, ja organizācija ir spējīga uzņemties starptautiskās tiesības un pienākumus un tai ir spēja apstiprināt savas tiesības, ja tai ir savi orgāni un tā nevarētu īstenot savas funkcijas bez tiesībsubjektības. Advisory Opinion Reparations for Injuries suffered at the service of the UN

Gaisa tiesību avoti universālās konvencijas reģionālās konvencijas divpusēji līgumi parašu normas

Galvenie gaisa tiesību avoti g. Čikāgas konvencija g. 14. sept. Tokijas konvencija Par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģī (Latvijā spēkā no 1997.g ) g. 16. dec. Hāgas konvencija Par gaisa kuģu prettiesiskās sagrābšanas novēršanu (Latvijā spēkā no g.) g. 23. sept. Monreālas konvencija Par cīņu ar prettiesiskiem aktiem, kas vērsti pret civilās aviācijas drošību (Latvijā spēkā no g.)

Galvenie gaisa tiesību avoti Eiropas Aeronavigācijas Drošības organizācija: Nacionālās normas : LR likums Par aviāciju LR MK noteikumi Nr.507 LR MK noteikumi Nr.507 LR MK noteikumi Nr.1050 LR MK noteikumi Nr.1050 LR MK noteikumi Nr.573 LR MK noteikumi Nr.573 LR MK noteikumi Nr.819 LR MK noteikumi Nr.819 LR MK noteikumi Nr.426 LR MK noteikumi Nr.426

Izpildvaras un administratīvās funkcijas Institucionālo lēmumu ieviešanas veidi: - palīdzība - pārraudzība (ziņojumi, inspekcijas) - sankcijas

SO darbības izbeigšana SO beidz pastāvēt, ja: - Radīta tikai uz noteiktu laiku - Statūtos noteiktie uzdevumi izpildīti - Skaidri vai netieši izteikts dalībvalstu lēmums – vai vienbalsīgs?

Čikāgas konvencija

Eiropas Savienība nav pievienojusies gada 7. decembrī Čikāgā parakstīšanai atvērtajai Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju līgumslēdzēju pušu vidū ir (visas) 27 Savienības dalībvalstis Konvencijas 1. nodaļa 1. pants : Līgumslēdzējas valstis atzīst, ka katrai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte attiecībā uz gaisa telpu virs tās teritorijas.

Čikāgas konvencija 12. pants : Ikviena Līgumslēdzēja valsts apņemas veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviens gaisa kuģis, kas lido vai manevrē tās teritorijā, kā arī ikviens gaisa kuģis ar tās nacionālo simboliku, lai kur arī tas neatrastos, ievēros dotajā vietā darbojošos noteikumus un reglamentus, kas regulē gaisa kuģu lidojumus un manevrēšanu. Ikviena līgumslēdzēja valsts apņemas saglabāt maksimāli iespējamo vienveidību savos noteikumos šai sfērā, kā arī noteikumos, kas periodiski tiek pieņemti, pamatojoties uz šo Konvenciju. Virs atklātas jūras spēkā ir noteikumi, kas izstrādāti atbilstoši šai Konvencijai. Ikviena Līgumslēdzēja valsts apņemas saukt pie atbildības personas, kuras pārkāpj spēkā esošos reglamentus.

Čikāgas konvencija EN Chicago Convention LV Čikāgas konvencija RU Чикагская конвенция DE Chicagoer Abkommen Definīcija: gadā noslēgts starptautisks līgums par civilo aviāciju, kurā ir noteiktas katras suverēnas valsts tiesības uz gaisa telpu, definētas tiesības slēgt divpusējus līgumus ar citām valstīm par gaisa telpas izmantošanu un pieņemtas tā sauktās piecas gaisa brīvības. Chicago ConventionČikāgas konvencijaЧикагская конвенцияChicagoer AbkommenChicago ConventionČikāgas konvencijaЧикагская конвенцияChicagoer Abkommen

Piecas gaisa brīvības veikt lidojumus pār otras valsts teritoriju bez nosēšanās; nosēsties citas valsts teritorijā, nevis lai pārvadātu pasažierus vai kravu, bet citā nolūkā - lai, piemēram, papildinātu degvielas krājumus; izsēdināt pasažierus, izkraut pastu vai kravu tikai no tās valsts, no kuras šie pasažieri, pasts vai krava nāk; uzņemt otras valsts teritorijā pasažierus, pastu vai kravu un vest tos tikai uz savu valsti; neatkarīgi no tā, no kuras valsts uz kuru valsti notiek pārvadājumi, uzņemt un izsēdināt pasažierus, iekraut un izkraut pastu vai kravu.

Aerostatu lidojumu veikšanas kārtība Ministru kabineta noteikumi Nr Civilās aviācijas aģentūras lidojumu atļauja jāsaņem, lai veiktu lidojumu ar aerostatu augstumā, kas mazāks nekā: metru (1000 pēdu) virs apdzīvotām vietām, kurās ir vairāk nekā 500 iedzīvotāju, kā arī virs cilvēku pulcēšanās un organizētu pasākumu vietām; metru (500 pēdu) virs apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk nekā 500 iedzīvotāju. 5. Šo noteikumu 4.punktā noteiktās prasības neattiecas uz lidojumu augstumu pacelšanās un nolaišanās laikā. 4.punktā