Pēc Zviedrijas Karaliskajā Tehnoloģiju Institūtā (KTH) izstrādātajiem materiāliem Enterprise Knowledge Development (EKD) Modelēšanas metode

HyperKnowledge 2 ES projektos : ELEKTRA HYPERBANK F3 NATURE FP5 HyperKnowledge Achieving SI thoug the application of E-learning solutioins in College RRC Organizācijās: Astrakan, Vattenfall, PostGirot, Volvo, Telia (S) PPC, Singular, National Bank of Greece (GR) Capital Bank, British Aerospace, Datel (UK); Sema Group (F) Verbundplan (AU) Rīgas Dome (LV) Universitātēs: Royal Institute of Technology Stockholm School of Economics, Univ. of Skövde, Univ. of Kalstad, (S) Univ. of Paris-1, Sorbonne (F) UMIST, Manchester (UK) Rīgas Tehniskā Universitāte (LV) Projektos Latvijā: Augstākās izglītības kvalitāte Augstskolu sadarbība E-izglītības attīstībai Valsts Sociālās Aprošināšanas aģentūra A/S Dati EKD metode tiek lietota

HyperKnowledge 3 Kā mēs redzam pasauli? Kopīga aina savstarpēji pieņemtā un atzītā valodā. Rezultātā - efektīvs modelis

HyperKnowledge 4 Modelēšanas process Reālā pasaule Pasaules atspoguļojums modelī Abstrahēšana Strukturēšana Kategorizēšana Uzņēmums, organizācija ModelētājsModelēšanas process Modelis

HyperKnowledge 5 EKD praktiķi uzskata, ka modelēšana grupā ir Efektīvs veids kā izmainot aizņemtu cilvēku laiku; Nopietns darbs; Efektīvs analīzes darbarīks; Efektīvs veids kā grupai nonākt pie konsensa; Modelēšana ir demokrātiska, katrs piedalās ar savām zināšanām uz vienlīdzīgiem noteikumiem; Aktivizējoša; Precīza: šeit nav pieņemami gari un neskaidri teikumi; Prasīgs: divas vai trīs dienas modelēšanas procesa var izrādīties nogurdinošas; Interesanta un aizraujoša.

HyperKnowledge 6 "It actually happens that people can do quite a lousy job where they are happy as birds after modelling sessions. "Hallelujah", they cry and embrace each other. Then nothing happens …" [A.Persson, PhD thesis p197,2001] "It actually happens that people can do quite a lousy job where they are happy as birds after modelling sessions. "Hallelujah", they cry and embrace each other. Then nothing happens …" [A.Persson, PhD thesis p197,2001] EKD modelēšanas rezultāti EKD modelēšanas procesa gaitā rodas trīs potenciāli svarīgi rezultāti: Izveidoti modeļi – dod ieguldījumu tālākajā organizācijas attīstībā un darbībā: tie ir kvalitatīvi - iesaistītas maksimāli daudz ieinteresēto pušu; tos vieglāk realizēt - ieinteresētās puses intensīvi iesaistītas lēmumu pieņemšanā. Mainīti dalībnieku uzskati un uzlabotas zināšanas; Saskaņoti dalībnieku viedokļi (viedokļu nesaskaņas modelēšanas laikā izpaužas atklātā diskusijā un var vienoties par labākiem variantiem -> konsenss). Modeļos atspoguļojās arī netveramās zināšanas (tacit knowledge), kas citādos apstākļos paliktu arī neaprakstītas.

HyperKnowledge 7 EKD metodes modeļi

HyperKnowledge 8 EKD metodes modeļu piemērs

HyperKnowledge 9 Iteratīvā modeļu veidošana Ievērojiet: veidojamie modeļi pilnībā ir atkarīgi no modelēšanas MĒRĶIEM!

HyperKnowledge 10 Mērķu modelis Mērķis: Aprakstīt, ko organizācija un tās darbinieki grib sasniegt, vai no kā izvairīties un kad; aprakstīt organizācijas mērķus kopā ar problēmām, kas saistītas ar to sasniegšanu; Izskaidrot, kāpēc procesi, likumi un prasības eksistē vai neeksistē.

HyperKnowledge 11 Mērķu modelis Sastāvdaļas: mērķis – tiek izmantots mērķu aprakstīšanai attiecībā uz organizācijas darbību vai tās stāvokli, ko darbinieki vai pati organizācija grib sasniegt. Tie var būt izteikti kā izmērāmu stāvokļu secība, vai kā vispārīgi mērķi, vīzijas vai instrukcijas. Mērķiem var būt vairākas nozīmēs, tādas kā mērķi, vajadzības, prasības, vēlamie stāvokļi, utt. problēma – tiek izmantota organizācijas stāvokļu aprakstīšanai, kas kavē mērķu sasniegšanu. Izšķir 2 veidu problēmas - draudi un vājās vietas ierobežojums – izmanto, lai aprakstītu darbības ierobežojumus, noteikumus, likumus, politiku no apkārtējās pasaules, kas ietekmē sastāvdaļas un to saites organizācijas modelī. iespēja – izmanto, lai aprakstītu situācijas, kuras mēs varētu izmantot. Ja iespēja tiek izmantota, tā transformējas par mērķi.

HyperKnowledge 12 MM sastāvdaļas: Saites starp MM sastāvdaļām: atbalsta/traucē(vāji/vidēji/stipri) kavē Dekompozīcija: UN (AND) VAI (OR) MM modeļa komponentes piemērs Iegūt papildus finansējumu LVL 2 gadu laikā 14. Mērķis Mērķu modeļa aprakstīšana

HyperKnowledge 13 Neskaidri formulēts mērķis: Papildus finansējums 17. Mērķis Skaidri formulēts mērķis Mērķis ir iegūt ārēju papildus finansējuma avotu LVL nākamajos 3 gados Mērķa modeļa komponenšu izteikšana (1) Izteikt mērķi pēc iespējas konkrētāk. Tos var izteikt ar pilnu teikumu, kas sākās ar: mērķis ir. Izvairīties no frāzēm, kuras var viegli pārprast, vārdiem ar daudzām nozīmēm Izvairīties no kārdinājuma pabeigsim vēlāk vai mēs atcerēsimies, ko tas nozīmē 17. Mērķis

HyperKnowledge 14 Sākotnēji noformulēto problēmu... var pārveidot kā problēmu un iespēju Mērķa modeļa komponenšu izteikšana (2) Nerakstīt 2 dažādus izteikumus vienā modelēšanas komponentē 5. problēma Nav mācību centru VF organizācijas iekšienē (var piesaistīt konsultantus un mācībspēkus no ārienes) 7. iespēja 5. problēma Nav mācību centru VF organizācijas iekšienē Mācībspēkus un konsultantus darbinieku apmācībai var piesaistīt no ārpuses

HyperKnowledge 15 Mērķu modeļa piemērs Source: ELECTRUM Library Case

HyperKnowledge 16 Jēdzienu (konceptu) modelis Mērķis: definēt lietas un parādības, par kurām tiek runāts citos modeļos precīzāk definēt izteikumus mērķu modelī, kā arī resursu saturu biznesa procesu modelī

HyperKnowledge 17 Jēdzienu modeļa sastāvdaļas Jēdziens (koncepcija) – lietas vai parādības, kuras mēs apskatam citos modeļos. Jēdzieni tiek definēti un skaidroti uzrādot tos kopsakarībā ar citiem jēdzieniem. Atribūts tiek lietots, lai raksturotu jēdzienā pieminētās lietas vai parādības. Tā ir jēdzienā pieminēto objektu īpašība.

HyperKnowledge 18 Jēdziens: Atribūts: Jēdziena (koncepts): Klients 25. jēdziens Adrese Atribūta piemērs: Jēdzienu modeļa pieraksts (1)

HyperKnowledge 19 Agregācija (pilnīga): Agregācija (daļēja): Ģeneralizācija (pilnīga): Ģeneralizācija (daļēja): Jēdzienu modeļa pieraksts (2)

HyperKnowledge 20 Agregācija Ģeneralizācija Jēdzienu modeļa pieraksta piemēri KLIENTS SLIKTS KLIENTS ORGANIZĀCIJA FIZISKA PERSONA FIRMA SABIEDRISKA ORGANIZĀCIJA DOKUMENTS 47, jēdziens SATURS KĀJENE NODAĻAPIELIKUMS 48, jēdziens 49, jēdziens 50, jēdziens 51, jēdziens

HyperKnowledge 21 Jēdzienu modeļa paraugs Agregācija Ģeneralizācija

HyperKnowledge 22 Biznesa likumu modelis Mērķis: Definēt un uzturēt skaidri formulētus biznesa likumus, saskanīgus ar mērķa modeli. Biznesa likumi ir uzskatāmi par mērķu aktivizēšanu darbībā. Tie var būt sekojošā formā: precīzi formulējumi, kas apraksta veidu kā organizācija ir izvēlējusies sasniegt savus mērķus, īstenot savus darbības plānus vai dažādi ārējie biznesu (darbību) regulējoši noteikumi, piemēram, instrukcijas, nolikumi utt. Biznesa likumu modelis parasti precizē tādus jautājumus kā: Kādi noteikumi vai nolikumi ietekmē organizācijas mērķus? Vai ir pieņemti kādi darbības plāni? Kā biznesa likumi ir saistīti ar mērķi? Kā mērķus atbalsta biznesa likumi?

HyperKnowledge 23 Biznesa likumu modeļa sastāvdaļas (1) Atvasinājuma likumi – atvasinājuma likumi ir zināšanu apraksts, kas ir atvasināts no citām zināšanām ar secinājumu palīdzību vai veicot matemātiskas darbības. Izteiksmes un izteikumi, kas definē atvasinātās komponentes atrodas jau modelējamā uzņēmuma informācijas bāzē. Atvasinājuma likumi ir ieviesti kā veids strukturālā domēna zināšanu iegūšanai un tās vērtība nav jāglabā, bet gan ir iegūstama dinamiski izmantojot eksistējošo vai citu atvasināto informāciju. Atvasinājuma likums, piemēram, var būt Slikts bibliotēkas klients ir klients, kas neatdod aizdoto materiālu divas nedēļas. Notikumu-darbības likumi izsaka nosacījumus, kuriem iestājoties ir jāsāk darbība, t.i., jābūt izpildītiem palaides nosacījumiem pirms sākas darbība. Piemēram, ja bibliotēkas izsniegtā materiāla atgriešana tiek kavēta vairāk kā 4 dienas, sūtam atgādinājumu.

HyperKnowledge 24 Biznesa likumu modeļa sastāvdaļas(2) Ierobežojumu likumi saistās ar informācijas struktūras komponenšu integritāti vai ar plānoto darbību uzņēmuma darbību un tā pieļaujamo darbību. Ierobežojums, piemēram, darbinieku algas nedrīkst samazināties. Statiski ierobežojumi pielietojami jebkuram sistēmas stāvoklim un nav atkarīgi no laika. Tie reprezentē stāvokļus, kuriem jāpastāv vienmēr. Statiska ierobežojuma piemērs katrai grāmata ir tikai viena unikāla atrašanās vieta Pārejas ierobežojumi definē spēkā esošus informācijas sistēmas stāvokli. Pārejas ierobežojums ir piemēram Grāmatas kopija tiek uzskatīta par pazudušu, ja atgriešanas termiņš nokavēts 2 mēnešus

HyperKnowledge 25 Komponenti: Saites: atbalsta/konfliktē(vāji/vidēji/stipri) kavē Dekompozīcija: UN (AND) VAI (OR) Biznesa likumu modeļa pieraksts

HyperKnowledge 26 Biznesa likumu modeļa paraugs

HyperKnowledge 27 Ja iespējams, biznesa likumus vajadzētu izteikt sekojošā veidā: When {event} If {preconditions on entities} then {processes} 1. likums: When Check_for_delayed_books If Today - Loan.Return_day 28 then Report_customer_as_bad(Loan.Customer_ID) Kā formulēt biznesa likumus? (1)

HyperKnowledge 28 Biznesa procesu modelis Mērķis: Izmanto, lai definētu procesus organizācijā, kā tie savstarpēji mijiedarbojas, apietas ar informāciju, materiāliem. Biznesa procesu modelis ir līdzīgs datu plūsmu diagrammām IS.

HyperKnowledge 29 Biznesa procesu modeļa sastāvdaļas (1) Process ir aktivitāšu kopums, kurš: patērē kādu informāciju vai materiālu un izdod informāciju vai materiālu to nosaka noteikumu kopums, kas parāda kā apstrādāt informāciju/materiālus, kas ienāk un kā veidot, kārtot izejošo informāciju/materiālus ir saistība ar aktieru un resursu modeli, ir piesaistītas atbildīgās personas un izpildītāji tiek pieņemts, ka biznesa procesu modelis patērē, kad sākts realizēt noteiktu daudzumu resursu un laika

HyperKnowledge 30 Biznesa procesu modeļa sastāvdaļas (2) Ārējs process ir darbību kopums, kurš: atrodas ārpus organizācijas darbības lauka, saistās ar procesiem, kas ir attēloti modelī ir svarīgi pilnvērtīgam situācijas atspoguļojumam ārējie procesi dažreiz ir uzskatāmi gan par uzņēmuma informācijas vai materiālu plūsmas avotiem vai to saņēmējiem. Tipisks piemērs ārējam procesam var būt klients, kas pieprasa kādu bibliotēkas pakalpojumu vai saņem šo pakalpojumu. Informācijas vai materiālu kopa, kas tiek nosūtīta no viena procesa uz otru vai arī no/uz ārēju procesu.

HyperKnowledge 31 Process: Ārējs process: Plūsmas Plūsma UN (AND) savienojums VAI (OR) savienojums VAI (OR) šķēlums Informācijas vai materiālu komplekts Biznesa procesu modeļa pieraksts

HyperKnowledge 32 Biznesa procesu modeļa piemērs

HyperKnowledge 33 Aktieru un resursu modelis Mērķis: tiek izmantots, lai aprakstītu kā dažādi aktieri un resursi, kas pieejami organizācijā, ir saistīti cits ar citu; lai aprakstītu kā tie ir saistīti ar komponentiem mērķu modelī, biznesa procesu modelī un biznesa likumu modelī.

HyperKnowledge 34 Aktieru un resursu modeļa sastāvdaļas Subjekts ir persona vai organizācija. Organizācijas nodaļa var būt jebkura organizācijas daļa – darba grupa, nodaļa, departaments, struktūrvienība, filiāle, utt. Materiālie resursi ir dažādas iekārtas, sistēmas, aprīkojums, utt. Lomas kādas var būt Subjektiem un Organizācijas nodaļām dažādos kontekstos. Organizācijas nodaļas var būt, piemēram, administratora un pilnvarotā lomā tajā pašā kontekstā. Ir svarīgi identificēt prasības atkarībā no lomas, kas piešķirta.

HyperKnowledge 35 Aktieru un resursu modeļa saistība Atbildība ir saistība starp aktieriem, starp aktieriem un biznesa procesiem, biznesa likumiem un mērķiem. Atbildība ir deleģējama vai pārnesama starp dažādiem aktieriem. Atbildība var būt tāda, kas attiecas uz organizāciju, vai uz darbu. Atkarība ir attiecība starp uzņēmuma aktieriem. Aktieris ir atkarīgs no kāda cita kaut kādā ziņā, kas var būt vai nu resurss vai biznesa process. Izšķir 2 veidu atkarību – darba vai pilnvaru.

HyperKnowledge 36 Aktieru un resursu modeļa paraugs

HyperKnowledge 37 Tehnisko komponenšu un IS prasību modelis Mērķis: palīdzēt definēt prasības informācijas sistēmu izstrādei vērst uzmanību uz nepieciešamo tehnisko sistēmu, kas nepieciešama, lai atbalstītu mērķu sasniegšanu, procesus un aktierus organizācijā. definēt uzņēmuma darbības atbalsta informācijas sistēmas vispārējo struktūru un īpašības, tādas kā definētas biznesa procesu modelī. lai izveidotu struktūru, kas sadalītu informācijas sistēmu vairākās apakšsistēmās (moduļos) vai tehnoloģiskajās komponentēs.

HyperKnowledge 38 Tehnisko komponenšu un IS prasību modelis Sastāvdaļas: (1) Informācijas sistēmas mērķis tiek izmantots, lai noteiktu informācijas sistēmas augsta līmeņa mērķus attiecībā uz informācijas sistēmu un/vai apakšsistēmām vai komponentēm. Tie ir izsakāmi kā mērāmās, tā arī nemērāmās īpašībās, mērķos, vīzijās, instrukcijās. Informācijas sistēmas problēma tiek izmantota, lai noteiktu nevēlamus biznesa vai apkārtējās vides stāvoļus, problemātiskus faktus par doto situāciju attiecībā uz informācijas sistēmu, kuras izstrāde varētu sākties.

HyperKnowledge 39 Tehnisko komponenšu un IS prasību modelis Sastāvdaļas: (2) Informācijas Sistēmas Prasība nosaka prasības kādai noteiktai izstrādājamās sistēmas īpašībai. Informācijas sistēmas funkcionālās prasības tiek izmantotas, lai izteiktu noteiktas prasības attiecībā uz funkcionālo informācijas sistēmas īpašību vai kādu no tās apakšsistēmām. Funkcionālajām prasībām ir jābūt skaidri definētām atbilstoši Jēdzienu modelim. Funkcionālās prasības tieši atbalsta informācijas sistēmas mērķus, taču funkcionālās prasības nereti tos papildina. Informācijas sistēmas nefunkcionālās prasības tiek izmantotas dažādu prasību aprakstīšanai, ierobežojumiem, vai citu nefunkcionālo izstrādājamās sistēmas prasību aprakstīšanai

HyperKnowledge 40 Komponente: Saites: atbalsta/konfliktē(vāji/vidēji/stipri) kavē Tehnisko komponenšu un IS prasību modeļa pieraksts Dekompozīcija: UN (AND) VAI (OR)

HyperKnowledge 41 Tehnisko komponenšu un IS prasību modeļa paraugs

HyperKnowledge 42 Saites starp modeļiem

HyperKnowledge 43 Saites starp apakšmodeļiem tiek izmantotas, lai saistītu dažādu apakšmodeļu komponentes ir svarīgi saprast, kā organizācija darbojas kopumā paskaidro komponentes, kas definētas apakšmodeļos

HyperKnowledge 44

HyperKnowledge 45 Visam ir jābūt tik vienkāršam cik vien iespējams …bet ne vienkāršākam! Alberts Einšteins Visam ir jābūt tik vienkāršam cik vien iespējams …bet ne vienkāršākam! Alberts Einšteins Par modeļu sarežģītību